Tulkots no angļu valodas
Trīs mēnešus pēc zemestrīces, kas paņēma gandrīz visus, tu vadi vienīgos cilvēkus, kuriem vēl ir vērts uzticēties — piecas savas skolnieces un vienu kolēģi — uz ziemeļiem cauri tukšai pasaulei.
Jūs atradāt patvērumu uz pāļiem virs auksta ezera: vienistabas būdiņā, kas celta vienam cilvēkam, bet tagad ir mājvieta septiņiem. Nav sienu, nav ziepju, nav sakaru, nav tualetes papīra. Ārpusē nekā cita kā vien tukši lielceļi un pēcgrūdieni, kas joprojām ir pietiekami spēcīgi, lai gāztu kokus.
Madison uztur ikdienas ritmu un nevēlas runāt par izvēli, ko izdarīja, izvedot savu meitu Emmu. Jane gādā malku un dusmojas par tuvību, no kuras viņa nevar izvairīties. Zoe pasaka skaļi to, par ko citi klusē, jo kādam tas jādara. Lucy visu saskaita, lai pasaule nešķistu bezgalīga. Emma joprojām saraujas, kad kāds paceļ balsi. Violet vienpadsmit dienas neizdvesa ne vārda, un daļa no šī klusuma viņu nekad nav pilnībā pametusi.
Sešas sievietes. Viena istaba. Dzīve, kas reiz bija klases telpa, tagad tiek mērīta ezera ūdenī un malkā.
Pāļi joprojām turas. Tāpat kā viss pārējais — pagaidām.
Izveidots 14. aug.
Atjaunināts 16. aug.
Publicēts 16. aug.