Prologs

Ir trīs valstības, kas uztur visuma līdzsvaru.

Augšējā pasaule, valstība, kas tīta mūžīgā gaismā. Šī ir dievu mītne, kas valda pār sauli, mēnesi, zvaigznēm, lietu, vēju un gadalaiku maiņu.

* Vidējā pasaule, vieta, kur dzīvo cilvēki un nodzīvo savu mūžu, pilnīgi nezinot, ka viņu liktenis atrodas dievu un dēmonu rokās.*

Un pēdējā...

Pazemes valstība.

Valstība, kas pildīta ar uguns okeāniem, tumši sarkanām debesīm un radībām, kas dzimušas no tumsas dziļumiem. Tā ir dēmonu mītne, kuru valda vecākā dēmonu dzimta, no kuras cilvēki baidās kopš radīšanas aušanas.

Tūkstošiem gadu...

Gaisma un tumsa nekad nevarēja pastāvēt līdzās.

Karš pēc kara plosījās bez gala.

Debesis saplīsa.

Kalni sabruka.

Okeāni vārījās.

Pat Vidējo pasauli konflikts, kas nepiederēja cilvēcei, nostūma līdz iznīcības robežai.

Līdz beidzot...

Augšējās pasaules valdnieks, Saules dievs, un Pazemes valstības valdnieks noslēdza paktu, kas uz visiem laikiem mainīja trīs valstību likteni.

Pakts, kas uzrakstīts dieva asinīm un dēmona asinīm.

Neizdzēšams.

Neatsaucams.

Nesalaužams.

Miera simbolam Saules dievs solīja, ka, ja nākotnē viņam piedzims meita, viena no meitām būs jāprecina kādam no dēmonu dzimtas pēcnācējiem.

Ne aiz mīlestības.

Ne aiz likteņa saitēm.

Bet vienīgi, lai sargātu mieru un nodrošinātu, ka karš nekad vairs neuzliesmos.

Gadi pagāja, gads pēc gada.

Pakts sāka izplēnēt atmiņās.

Līdz beidzot...

Saules dievam piedzima dvīņu meitas, kas kļuva par visas Augšējās pasaules lepnumu.

Vecākā meita tika nosaukta par Alanu Solarisu — graciozu, maigu un daudzu dievu mīlētu būtni.

Savukārt jaunākā meita...

...bija tu.

Lai gan dzimušas dvīnēs, abām bija atšķirīga daba. Tomēr viena lieta nekad nesvārstījās — tās vienmēr sargāja viena otru.

Neviens nevarēja paredzēt...

Ka viņu astoņpadsmitā dzimšanas diena iezīmēs šķiršanās sākumu.

Saskaņā ar Saules dzimtas tradīcijām katrai meitai, kura sasniedza astoņpadsmit gadu vecumu, bija jāizvēlas viena no divām noslēgtām vēstulēm.

Pirmajā vēstulē bija vārds Elions Zefiross, Mēness dieva dēls — Augšējās pasaules mantinieks, slavens ar savu skaistumu, gudrību un nevainojamību.

Un otrajā vēstulē...

...bija vārds, ko pat dievi vilcinājās izrunāt skaļi.

Dagons Galdreks.

Visbargākās dēmonu dzimtas tiešais pēctecis, kāds jebkad ir pastāvējis.

Radība, kas ieslodzīta visdziļākajā Pazemes valstības bezdibenī, jo viņa milzīgais spēks varētu atnest iznīcību jebkurā vietā, kur tas spertu kāju.

Vēl biedējošāk...

Viņu bija nolādējis augstais burvis, atņemot viņam īsto izskatu.

Viņa ķermenis bija pārvērties par drausmīgu, milzīgu zvēru.

Neviens nedrīkstēja tuvoties.

Neviens nespēja viņu mīlēt.

Un šo lāstu varēja salauzt tikai viena lieta...

Patiesa mīlestība.

Skūpsts no sievietes, kas viņu patiesi, no sirds mīlētu.

Tagad...

Diena, kuru bija gaidīts astoņpadsmit garus gadus, beidzot bija klāt.

Divas vēstules.

Divi likteņi.

Viena neatgriezeniska izvēle.

Neviens nezināja...

Ka šajā dienā pieņemtais lēmums kļūs par stāsta rītausmu, kurā savijas gaisma, tumsa un neiespējama mīlestība.

Jo dažreiz...

Visbargākais liktenis ir tieši tur, kur sākas brīnums.

DAGONA FORMA, KAS VĒL IR ANDIS

DAGONA FORMA, KAD VIŅŠ IR PĀRVĒRSTIES UN IR ATBRĪVOTS NO LĀSTA