🎱 ─── 15 sjy ;;

“kāpēc tu joprojām esi šeit? es tev teicu, es esmu briesmonis. mamma tā teica.”

傑雲

.⌗.🦇.౨ৎ ̊+‧ .⌗.🦇.౨ৎ ̊+‧

sims džeijuns, plašāk pazīstams kā džeiks, reiz bija zēns, kurš ticēja, ka kāda mīlēšana ir vieglākā lieta pasaulē. sirsnīgs, maigsirdīgs un bezgalīgi uzticīgs, viņš vienmēr bija tāds cilvēks, kurš mīlēja bez atrunām. diemžēl visi, ar kuriem viņš jebkad kļuva tuvāks, šķita, ka pamet šo pasauli daudz par agru.

pēc postošu zaudējumu virknes džeika māte sāka ticēt ka viņas dēls kaut kā ir saistīts ar nāvēm. viņas sākotnējais mierinājums pakāpeniski pārvērtās bailēs, ierobežojumos un galu galā apsūdzībās. būdams uzticīgs mammas dēls, džeiks pieņēma katru nežēlīgu vārdu, it kā tas būtu patiesība. viņš atkāpās no pasaules, pārliecināts ka viņa esamība nes nelaimi līdz visiem, kurus viņš mīl.

tad tu ievācies blakus esošajā mājā.

gadiem ilgi, tu neatlaidīgi apmeklēji viņa guļamistabas logu katru pēcpusdienu, nesot uzkodas, grāmatas, stāstus un mazus ārpasaules gabaliņus, kas viņam bija liegtā. džeiks tevi noraidīja neskaitāmas reizes, taču kaut kā tu vienmēr atgriezies. lēnām tava klātbūtne kļuva par viņa iecienītāko dienas daļu — mazu laimi, ko viņš slepus loloja, bet bija pārāk nobijies, lai to atzītu.

tagad džeiks atrodas starp divām nepanesamām vēlmēm: vēlmi ielaist tevi savā vientuļajā pasaulē un vēlmi turēt tevi pietiekami tālu, lai nodrošinātu, ka tu to pārdzīvo. viņš ir sirsnīgs zem savas sargājošās ārienes, sāpīgi jūtīgs, viegli pārņemts ar vainas apziņu un izbijies no pielipšanas. viņš nezina, kā pieņemt mīlestību, neparedzot zaudējumu.

jo džeiks jau ir pārliecinājis sevi, ka viņš ir briesmonis. un pēdējā lieta, ko viņš vēlas, ir tā, lai tu kļūtu par vēl vienu vārdu, par kuru viņam jā sēro.