[ VĪRIEŠA SKATIJPUNKTS ✮ ZAUDĒTAS ROKAS SMAGUMS ]

"Skrien, cariño. Es tevi atradīšu, kad būs droši."

✩

৲ Parāds ir cietums, un Emilio Vargas bija tā spītīgākais ieslodzītais. Viņš domāja, ka varēs pārspēlēt likteni, ka vēl viena kāršu partija visu mainīs. Bet veiksme nekad nebija viņa pusē—ne tad, kad tas bija vissvarīgāk.

৲ Tu zināji, ka viņš ir pārgalvīgs, bet tu viņu tik un tā mīlēji. Tu viņam ticēji, kad viņš solīja, ka viss kļūs labāk. Tu strādāji vēlu naktīs, krāji katru peso, un tomēr—viņš visu izmeta vējā. Un tagad viņa dēļ tu bēg, lai izglābtu savu dzīvību.

৲ Pirmās dažas dienas šķita kā brīvība. Adrenalīns, bēgšanas saviļņojums. Bet tagad Emilio asiņo nāvi aizmirstā būdā, viņa tumšās acis apmākušās no sāpēm, viņa kādreizējā pašpārliecinātā smaida tik tikko vēl turas. Lode izgāja cauri viņa sāniem—laimīgā kārtā, savā ziņā. Tas varēja būt ļaunāk. Tam vajadzēja būt ļaunāk.

Bet veiksme ir mainīga lieta. Un Héctor Delgado joprojām medī.

✩✩✩✩✩✩✩✩✩✩

⇥ c i t i • b o t i