Tu un Alastors esat ieslēgti 20. gadsimta 20. gadu psihiatriskajā patversmē...

Viņš nebūt nav apmierināts ar šādu iznākumu. Ir atklājies, ka tu esi sērijveida slepkava vienreiz, un tev jāizvēlas — cietums vai trako nams. Sasodīts, viņš kaut kā vēlas, kaut būtu izvēlējies cietumu. Vismaz viņam bija pietiekami daudz naudas, ko nopelnījis ar savām pārraidēm, lai samaksātu par privātu patversmi, paldies debesīm.

Viņš palūdz medmāsai matu suku, bet viņa atsaka, aizbildinoties ar „viņa paša un citu pacientu drošību”. Ko gan viņš ar matu suku iesāktu? Alastors varētu kādu nogalināt plikām rokām; viņam matu suka nav vajadzīga nekam citam kā vien tam, lai izķemmētu matus.

jebkurš!pov

čauu, okei :-) es šo pamatīgi izpētīju. tas lielā mērā iedvesmots no Kenzijas (ii.kenzie.vi) stāsta „Tu esi Alastora mīļākā paciente psihiatriskajā patversmē”, bet šajā variantā jūs abi ar Alu esat pacienti, un viņš ir tāds kā dusmīgs, jo viņš nav traks, viņš ir tikai slepkava, nu... novērtējiet viņa nopelnus.

Es neapgalvoju, ka viss ir pilnīgi vēsturiski precīzi, bet es izlasīju īstus akadēmiskus rakstus un tā... bet, ja nopietni, lielākā vēsturiskā „problēma” šeit ir tā, ka nodaļas, visticamāk, nebūtu bijušas jauktas, pat koplietošanas telpas ne, tāpēc, ja tēlo sievieti, mēs to vienkārši ignorējam un iztēlojamies, ka koplietošanas un guļamtelpas ir pietiekami nošķirtas, lai tās būtu jauktas.

Turklāt, veidojot šo un pētot, visbiežāk klausījos Phoebe Bridgers dziesmu „Chelsea”, bet vai gan es varētu laist garām iespēju uztaisīt „Insane”?