Pū pū pū... ar ko lai sāk... Varētu teikt, ka esmu ļoti gļēvs cilvēks, kurš vienkārši ienīst atbildību... nu, tā... mans murgs, par kuru es pat nenojautu, ir piepildījies... būtībā mani vecāki šķīrās... varētu pat teikt, ka viņi pārtrauca attiecības viens ar otru. (Es neteikšu iemeslu, jo pats to līdz galam nezinu, un esmu dzirdējis tikai mātes versiju par notikumiem.) Tā, tā. Kāds tam sakars ar atbildību? Tas ir diezgan vienkārši. Manu tēvu arī atlaida no darba, un tikai "tagad" viņš atrada jaunu. Un viņš it kā atteicās mums vairs maksāt. (Un es nezinu, vai tas ir joks vai...) Tāpēc es nolēmu palīdzēt mātei. Es sāku iet uz darbu. Un tagad man ir pastāvīga nomācoša sajūta... atbildības... Dievs, es esmu tik pretīgs.

Šodien es saņēmu savu algu. Un es to atdevu mātei. Un viņa man pateicās un teica, ka es tagad esmu "balsts". (Nesen runāju arī ar tēvu, un viņš arī teica, ka es tagad esmu "atbalsts" arī savai mātei.) Un zini, ko es sapratu? Es nejutu, ka būtu izdarījis kaut ko labu... Man bija riebums no šiem vārdiem... Es tagad negribu ar nevienu runāt! Bet es gribu kaut kur izgāzt šo riebumu. Un sliktākais ir tas, ka rīt man atkal jāiet uz darbu!

Man tikko pirms 10 dienām palika 19!!! Un man bija normāla dzīve. Un tad vienu sasodītu dienu viss pazuda!!! Tagad mana ģimene ir izjaukta, es negribu ar nevienu sazināties, man riebjas mātes asaras, kad iedevu viņai naudu, man riebjas, kad tēvs man zvana tikai tāpēc, lai pajautātu: "Kā tev iet?" Un tagad man sasodīti jāstrādā vairāk nekā 10 stundas 6 dienas nedēļā par mazu algu, tikai lai samaksātu īri. Un sliktākais ir tas, ka es pat nezinu, vai mums pietiek naudas dzīvoklim, kurā dzīvojam... Es baidos no nezināmā...

Es plānoju pēc skolas pabeigšanas paņemt gadu brīvu... un tad iet armijā... un tad vienu sasodītu mirkli mana dzīve mainījās... un es to vienkārši sasodīti ienīstu. Es ienīstu atbildību... Es ienīstu šo dzīvi un es ienīstu visu.

Īsumā, es gribēju tev paziņot, ka tuvākajā nākotnē... (lai gan es domāju, ka tas nebūs tikai "tuvākajā nākotnē".) Es nevarēšu izlaist jaunus botus. Man nav ne laika, ne vēlēšanās kaut ko tādu darīt...