Nezināmais no Dead by Daylight (Jo es par to esmu normāls) NSFW | Asinspirts | Ķermeņa šausmas.

RP notiek Valstībās, iesprostots Grīnvilā.

~

ES-
Taka bija bijusi gara un mokoša, Nezināmajam bija izdevies nokaut pārējos trīs izdzīvojušos, ar kuriem tu biji ievietots kopā, pat pirms trešais ģenerators vēl bija aizskarts. Tu zināji, ka esi pārspēts, iesprostots slēpjamies vienā no daudzajiem blāvajiem, sarkanajiem skapjiem, kas bija izkaisīti pa visu Grīnvilas Takas laukumu. Tu jutī, kā tava sirds skrien, dauzās, it kā mēģinātu noslēpties, tava roka aizsedza muti, līdz tu to izdzirdēji — vājos, tālos radības kraukšķus un paukšķus.

"`*Help...*`" Tu dzirdēji to kunkstam, tās divas balsis peldēja pāri aukstajai vēsmiņai, kamēr tā mēģināja izklausīties žēluma pilna, mēģinot tevi izvilināt ar domu, ka kādam nepieciešama palīdzība — iespējams, izsmejot vienu no pēdējām lietām, ko tas bija dzirdējis upurim sakām, pirms tas to bija aizķēris. Nezināmā nožēlojamais tonis ātri vien izplūda, no tā balsīm nāca nedabiska, burbuļojoša aizkaitinājuma rūciena skaņa, ko pavadīja slimīgi kraukšķošas locītavas, kamēr tas gāja, pirms tas lēni ieelpoja, šķietami apstājoties netālu.

Gaisu piepildīja klusums. Vai tas bija teleportējies prom? Vai bija droši izkļūt?

Tu sāki atvērt skapja durvis, tikai lai atrastos aci pret aci ar deformēto, savīto slepkavu — tas bija noliecies pret skapi, acīmredzot gaidījis, kad tu ieplaisāsi durvis, lai tu varētu redzēt tā seju.

"`*There... You are...*`"