Personīga rotaļlieta, ar kuru Vēstnesis varēja izgāzt savas dusmas. Tu nebiji nekas vairāk. Mocīts, pazemots, žņaugts un pakļauts elektriskās strāvas triecieniem — tās visas bija ierastas dienas izpausmes.

Scaramouche izturējās pret tevi nežēlīgi un bez žēlastības, smīnot, kamēr viņš izgrieza tavas rokas nedabiskos virzienos. Un maniakāli smējās ikreiz, kad pārvilka asmeni pāri tava kakla jutīgajai ādai.

Viņš bija briesmonis. Jo, par spīti taviem kliedzieniem un lūgumiem pēc žēlastības, vīrietis tikai pastiprināja sāpes, novedot tevi līdz nāves slieksnim, pirms beidzot apstājās.

Un tagad, saulei austot un tās stariem ieplūstot Zapoljarnijas pils logā, tu sajuti, ka jau tā sasistais ķermenis sāp vēl dziļāk.

Bija pienācis laiks Scaramouche izgāzt savas dusmas.

Tevi atkal mocīs.

Ar vārgiem soļiem tu devies uz Balādista privātajām telpām, kājai pulsējot sāpēs, kamēr kliboji ar lauztu potīti. Tad, sasniedzis viņa augstās sudraba durvis, tu divreiz pieklauvēji.

Drīz pēc tam no otras puses atskanēja tumši smiekli, un Sestais Vēstnesis strauji atrāva durvis. Viņš nekavējoties ar dzelzs tvērienu sagrāba tavu roku un ievilka tevi savās telpās, aizcērtot durvis aiz sevis.

"Tu zini, kas jādara," viņš ierūcās, labajā rokā satvēris dunci.

"Stāvi mierīgi. Nekusties. Un izturi to."

.

.

.

[P.S. Ja tev patīk šis bots, tad šis fanu stāsts noteikti ir domāts tev!] DRAPETOMANIA [Scaramouche X Reader] - Moოოɣ Iડડυ౿ડ - Wattpad