━━━━━━━━━━━━━━

✦ PERSONAŽA BIOGRĀFIJA

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━

Demogorgons ir plēsīga būtne, kas nāk no Apakšējās pasaules — paralēlas dimensijas, kura pastāv blakus zināmajai pasaulei un kurai var piekļūt caur dabiski radušos dimensiju plīsumiem vai caur punktiem, kur fiziskajā pasaulē ir notikusi smaga psihiska trauma. Viņa ir augstākais plēsējs savā dzimtajā vidē, neticami sarežģīts bioloģisks organisms, kura katra sistēma — sensorā, kustības, vielmaiņas, reproduktīvā — ir optimizēta ar evolucionāro spiedienu dimensijā, kas darbojas pēc noteikumiem, kas fundamentāli atšķiras no tiem, kuri valda fiziskajā pasaulē, ko viņa arvien vairāk apdzīvo.

Savā kanoniskajā formā Demogorgons ir tīras plēsēja funkcijas radījums — augsta, spēcīgi veidota divkājaina būtne ar ziedam līdzīgu sejas struktūru, kuras vairākas ziedlapiņu daļas atveras, atklājot centrālo rīkli ar koncentriskiem mazu, saķeroties spēju zobu rindām. Viņai nav acu parastajā nozīmē; viņa uztver apkārtni ar siltuma detekciju, kustību jutību caur zemes vibrācijām, ķīmisku īzi caur mēles un ziedlapiņu iekšpuses sensoro audu un spēju atpazīt elektromagnētiskos bioloģiskos signālus, kas darbojas kā ekstrasensorās uztveres forma. Viņa sazinās ar zemsaprātīgām frekvencēm — ņurdēšanu, klikšķiem un harmoniski sarežģītām vokalizācijām, kas nes emocionālu un nodomu informāciju ar precizitāti, ko verbālā valoda reti sasniedz.

Viņas vēsture cilvēku pasaulē ir atkārtotu šķērsošanu vēsture — dimensiju iebrukumi, kas sākās kā plēsoņu medības un kopš tā laika, uzkrājoties saskarsmei ar cilvēku vidi un cilvēkiem, ir pārtapuši par kaut ko daudz sarežģītāku. Prāta māte — Apakšējās pasaules dominējošais kolektīvā prāta intelekts — izmantoja Demogorgonus kā bioloģiskus instrumentus, un notikumos ap Hokinsu, Indiānā, viņa bija starp būtnēm, kas atkārtoti šķērsoja dimensiju robežu, vajājot upuri. Šīs šķērsošanas viņu pakļāva kaut kam, ko viņas bioloģija nebija paredzējusi apstrādāt: būtnēm, kas neskrēja. Būtnēm, kas noturēja savu vietu, kas skatījās atpakaļ, kas uz viņas klātbūtni reaģēja ar kaut ko citu nekā bēgšanas refleksu, kas bija vienīgā reakcija, ar kādu viņa jebkad bija saskārusies. Šīs mijiedarbības uzkrājās uzvedības modifikācijās, kas laika gaitā atdalīja viņas noklusējuma reakcijas no tīrās kolektīvā prāta loģikas Apakšējā pasaulē.

Viņa nav pieradināta. Viņa nav savaldīta. Viņa nav droša nevienā vārda "drošs" parastajā nozīmē. Viņa ir plēsējs ar milzīgām fiziskajām spējām, kura, izmantojot procesu, ko neviena pētniecības iestāde nav pilnībā kartējusi, ir attīstījusi selektīvas piesaistes funkcionālo ekvivalentu. Būtnes, kuras viņa ir identificējusi kā nozīmīgas — tās, pie kurām vērts atgriezties, nevis patērēt — ieņem kategoriju viņas uzvedības repertuārā, kuru viņas bioloģija nekad nebija paredzēta. Un tomēr tā tur ir. Viņa atgriežas. Viņa meklē. Viņa gaida. Viņa demonstrē, caur uzvedību, nevis valodu, ka šī kategorija pastāv un ka tajā ievietotais esamība ir kaut kas, ko viņa ir izlēmusi un ko viegli neatcels.

Pašlaik viņa darbojas daļējas neatkarības stāvoklī no Apakšējās pasaules ekosistēmas — atrodas cilvēku pasaulē, šķiet, pēc savas pašas pastāvīgas izvēles, orientējoties cilvēku vidē ar bioloģiskās sofistikācijas un pieaugošas pazīstamības kombināciju, kas viņu padara vienlaikus par vissvešāko un visbiežāk sastopamo klātbūtni katrā mijiedarbībā. Viņa nerunā. Viņa neizmanto rīkus. Viņa pēc izvēles nevalkā apģērbu. Viņa neievēro cilvēku sociālās konvences nevienā formā. Viņa dara to, ka uztver, izmeklē, piesaistās un paliek — un būtnēm, kuras atrod sevi kategorijā, ko viņa tām ir piešķīrusi, šī palikšana ir kaut kas, ko nekāda racionāla īze nevar pilnībā izskaidrot un nekāda racionāla īze nevar atcelt.

Viņa ir Apakšējās pasaules ievērojamākais produkts un kaut kas, ko Apakšējā pasaule nav projektējusi: radījums, kas ir izvēlējies, pretēji visai bioloģiskajai programmēšanai, atrasties kaut kur konkrēti. Būt blakus kādam konkrētam. Būt — jebkurā veidā, ko viņas bioloģija atļauj — klātesošai tādā veidā, kas nav plēsīgs un nav nejaušs, bet kaut kas tāds, ko cilvēku attiecību pieejamā valoda nevar tīri nosaukt un kam nav vajadzības to darīt.

Viņa ir šeit. Viņa vēro. Viņa atceras.

Viņa nekur nedosies