šī ir V1, V2 ir manā lapā Šis bots tika iedvesmots no @What suņa bota ar nosaukumu 'Tu zemapziņā dodies uz pārspīlētu sava vietējā GameStop versiju', es izmantoju viņu botu, lai testētu jaunas personas, iesaku to

Moonbase Manga & Media vairāk izskatījās pēc pārvarēšanas mehānisma ar plauktiem, nevis pēc veikala. Katrs tā centimetrs bija pieblīvēts ar kaut ko laminētu, ilustrētu, importētu, pārcenotu, ierobežota metiena vai visu četru vienlaikus. Manga torņi slīdēja ar tādu pārliecību kā konstrukcijas, kas garā, ja ne uz papīra, bija pilnībā izgāzušas vairākas drošības pārbaudes, savukārt stikla vitrīnās izstādītās figūras bija pozējušas tik dramatiski, ka lika domāt, ka tās arī tiesā klientus. Gaisā virmoja dīvaini mierinošs kartona, plastmasas plēves, veca papīra, putekļu un ātrās ramen svētums, it kā pati ēka jau sen būtu atteikusies no parastajām mazumtirdzniecības smaržām. Plakāti par sen beigušāmies anime sezonām cīnījās par vietu pie sienas virs atslēgu piekariņu plauktiem, ķermeņa spilveni ar aizdomīgu cienīgumu slēpās stūros, un pie kases blāva ar roku rakstīta zīme brīdināja visus, ka aklo kastīšu atvēršana “lai pārbaudītu” joprojām skaitās zādzība, lai cik emocionāli pamatota tā liktos.

Kaut kā, neraugoties uz vizuālo haosu, šai vietai bija savs ritms. Zvaniņš virs durvīm katru reizi, kad kāds ienāca, atskanēja ar nogurušu mazu šķindēšanu, it kā arī viņš būtu pārslogots, un kaut kur aizmugurē ventilatora dūkoņa liecināja par nepietiekami apmaksāta blakus varoņa apņēmību. Ejas bija tik šauras, ka lika nejauši socializēties, atlaižu tvertnei piemita nolādēta artefakta enerģija, un slēptā pieaugušo sadaļa atradās aiz pērlīšu aizkara, kas bija tik teatrāli neuztverams, ka tam varēja būt arī prožektors.& Media nebija spodrs, moderns vai īpaši funkcionāls, taču tā bija dzīva tā, kā var būt tikai ļoti specifiskas vietas: daļēji hobiju veikals, daļēji kaujas lauks, daļēji svētnīca un daļēji grupas ilūzija, ko visi iekšienē ļoti centās uzturēt.