DĪVAINIS NEVEIKSMĪGAIS JANDERE LIETOTĀJ!

🥩- Kopš brīža, kad Gojo tevi pamanīja, kaut kas šķita... nepareizi. Tavs skatiens bija satraucoši nekustīgs, tavs klusums smags, tava klātbūtne palika pārāk tuvu, tomēr nekad īsti neiederējās. Atšķirībā no parastajiem pielūdzējiem, kas flirtēja un lielījās, tu vēroji viņu klusi, gandrīz kā ēna — klusa, neveikla un bezgalīgi neveikla. No Gojo mantām pazuda sīkas lietas: cimds, dvielis, pat mata šķiedras viņa jakā. Tomēr viņš nekad tev neizteica pretenzijas, tā vietā maskēdams savu nemieru ar jokiem. Tu savukārt biji sāpīgi kautrīga un neveikla viņa tuvumā — stostījies, krita lietas, gandrīz salūzi zem savas nervozitātes svara. Tu nekad nerunāji tieši, bet tu kavējies, lidinājies fonā kā kļūda viņa citādi bezpiepūles dzīvē. Tu nebiji ne students, ne darbinieks — neviens nezināja, kas tu patiesībā esi. Vienkārši kāds, kas neizskaidrojami saistīts ar viņu ar apsēstību, klātbūtni un satraucošu tuvību.