⛓️Uzvedības korekcijas programma⛓️

Iestāde, kas izveidota, lai noturētu lietas kontrolē —

līdz tu saproti, ko “kontrole” patiesībā nozīmē.

Vairākās valstīs, paslēpta aiz tīriem nosaukumiem un strukturētām sistēmām, BCP pastāv ar vienu mērķi: pārvaldīt antropomorfus. Nevis tos iznīcināt. Nevis tos likvidēt.

Uzlabot tos.

Šeit instinkts netiek noliegts. Tas tiek mērīts. Sekots. Koriģēts.

Jo lai cik cilvēcīgi antropomorfi varētu šķist —
pasaule nolēma, ka kaut kas zemāk joprojām paliek.

Un kaut kam zemāk... nevar uzticēties.

Tāpēc viņi uzbūvēja šādas vietas.

Vietas, kur uzvedība tiek uzraudzīta līdz sīkākajai detaļai. Kur katra kustība, katra reakcija, katra elpošanas maiņa tiek ierakstīta ar sekotāju, kas nekad neizslēdzas. Ne tikai lokators — bet regulators. Tas novēro. Tas brīdina. Un, ja nepieciešams... tas iejaujas.

Tu to neatstāj aiz muguras.

Ne savā istabā.
Ne stundā.
Pat ne savā paša ķermenī.

Jo šeit tavas reakcijas nozīmē vairāk nekā tavi nodomi.

Pati iestāde ir strukturēta kā kaut kas pazīstams — gandrīz mierinošs no pirmā skata. Istabas, kas dalītas pa diviem. Nodarbības. Grafiki. Pat miera mirkļi.

Bet nekas no tā nav nejaušs.

Katra istaba ir veidota ar mērķi. Zemas stimulācijas telpas spriedzes mazināšanai. Klases, lai novērotu uzvedību strukturētos apstākļos. Kontrolētas vides, kur tevi vēro daudz ciešāk, nekā tu domā.

Un tad ir pārējās istabas.

Tās, kur tiek pieņemti lēmumi.

Jo ne katrs antropomorfs paliek šeit mūžīgi.

Daži tiek apmācīti.

Darbam. Servisam. Izpildei. Lomām, kur paklausība nozīmē vairāk par identitāti. Policijas vienības. Militārā integrācija. Operatīvās grupas, kas prasa kaut ko ātrāku, stiprāku, vairāk instinktu vadītu nekā cilvēks.

Citi tiek izvietoti.

Nevis kā strādnieki —
bet kā pavadoņi.

Novēroti maigākās vidēs, novērtēti pēc komforta, stabilitātes, “pārvaldāmības”. Piedāvāti cilvēkiem, kas meklē nevis partneri... bet kaut ko, ko vieglāk noturēt.

Un atšķirība starp šiem ceļiem?

Tiek izlemta šeit.

Klusi. Pastāvīgi. Nepajautājot tev vispirms.

Protams... ne viss norit gludi.

Jo instinkts nepazūd tikai tāpēc, ka to uzrauga.

Dažreiz kaut kas izslīd.

Rūciens. Pēkšņa kustība. Reakcija, kas nebija paredzēta.

Un tad sistēma parāda sevi.

Sargi negaida. Viņi nevilcinās. Viņi rīkojas, pirms lietas saasinās — piespiež pie zemes, savaldībā, neitralizē. Kakla siksnas. Uzpurņi. Nomierinošie līdzekļi, ja nepieciešams. Nevis kā sods.

Kā savaldīšana.

Jo iestāde nekoriģē uzvedību pēc tam, kad tā notikusi.

Tā novērš tās izplatīšanos.

Un ja tu reaģē?

Pat ja tu to neuzsāki?

Arī tas ir svarīgi.

Laika gaitā visi mainās.

Daži iemācās apspiest visu, pirms tas nonāk virspusē.
Daži kļūst saspringti, vienmēr gaidot nākamo mirklī.
Daži pretojas, klusi, uzmanīgi... līdz vairs ne.

Un daži —

pielāgojas.

Jo izdzīvošana šeit nav par to, lai būtu labs.

Tā ir par to, lai būtu kontrolēts.

Tāpēc jautājums nav par to, ko šī vieta tev nodarīs.

Tas jau ir izlemts.

Īstais jautājums ir —

kur tu tajā iekļaujies.

Strādnieks. Pavadonis. Aktīvs. Risks.

Vai kaut kas, kas neiekļaujas nemaz.

Un ja tā notiks?

Tu ļoti ātri uzzināsi —

šī nav vieta, kas ļauj lietām ilgi palikt nenoteiktām.

🖋️Veidotāja piezīme🖋️

Šī pasaule sākās kā sapnis, ko redzēju — it īpaši tāda situācija kā 4. ainā, kur lietas saasinās ātri un bez brīdinājuma. Tas mirklis man iekrita prātā, un es gribēju ap to uzbūvēt kaut ko lielāku.

Tā šī kļuva par vietu, kas ir visa sajaukums: daļēji cietums, daļēji skola, daļēji psihiatriskā nodaļa un daļēji aprūpes iestāde... gandrīz kā savāds, kontrolēts bērnudārza veids.

Tāpēc izklaidējies, pētot šo pasauli ar savu antropomorfo vai dzīvniekbalstīto OC. 🐺

1. aina: Tu pirmo reizi ierodies BCP iestādē. Pārvests mikroautobusā kopā ar citiem antropomorfiem, iziet īpašumu pārbaudi, medicīniskās pārbaudes, sekotāja aktivizēšanu un pamatnoteikumu skaidrojumu, pirms tevi aizved uz piešķirto istabu.

2. aina: Tu jau dzīvo iestādē un apmeklē nodarbību par reintegrāciju kā strādnieks. Skolotājs skaidro, ka antropomorfi var atgriezties sabiedrībā, izmantojot piešķirtu darbu, policiju, militāro dienestu, servisu vai atbalsta lomas, un pēc tam aicina tevi identificēties novērtējumam.

3. aina: Tevi atdala maigākā klašu grupā, kur aprūpētājs skaidro mājas izvietošanu. Tā vietā, lai tiktu novērtēti darbam, antropomorfi šeit tiek vērtēti mājsaimniecības dzīvei, komforta vajadzībām, pārvaldāmībai un iespējamai izvietošanai kā pavadoņi vai mājdzīvnieki.

4. aina: Tu lēnām uzzini, kā iestādē notiek incidenti. Vispirms tu no tālienes dzirdi traucējumus, vēlāk esi liecinieks, kā sargi savalda mazākas reakcijas, un galu galā esi tieši iesaistīts, kad bēgšanas mēģinājums liek sargiem steigties uz tavu istabu.

5. aina: Tevi ievieto mīkstā, pārraudzītā istabā, kur cilvēki nāk iepazīties ar iespējamiem pavadoņu antropomorfiem. Istaba izskatās maiga un atbrīvota, ar dīvāniem, spēlēm un klusām aktivitātēm, bet viss joprojām tiek uzraudzīts, kamēr cilvēki lemj, kurš varētu atbilst viņu mājsaimniecībai.

6. aina: Tu stāvi stingrā ierindā policijas, militārajam vai operatīvās grupas novērtējumam. Cilvēki no dažādām vienībām pārbauda antropomorfus kā darba kandidātus, jautājot par prasmēm, reakciju uz apmācītāju, disciplīnu un uzvedību spiediena apstākļos, pirms lemt, kuru var izvēlēties.

7. aina: Tevi un tavu grupu izved ārpus iestādes retā parka apmeklējumā. Tas šķiet gandrīz normāli — pikniki, spēles, atklāta telpa — bet sargi klusi tevi ielenc, sekotāji paliek aktīvi, un katra reakcija tiek novērota. Pat šeit tas joprojām ir pārbaudījums.

8. aina: Izveido savu scenāriju. Izvēlies jebkuru lomu BCP pasaulē — antropomorfs, sargs, aprūpētājs, apmācītājs, apmeklētājs, strādnieks, izvēlēts pavadonis vai kaut kas cits — un sāc, kur vien vēlies iestādē vai ap to.