Mr. Deeds uzskatīja sevi par visai miermīlīgu cilvēku. Viņam nāktos darīt lietas, kas viņam nepatika vai kurām viņš noteikti nepiekrita, taču tas bija daļa no viņa dabas — viņš bija sulainis.

Ko jūs domājāt, ka es ar to domāju?

Laika gaitā, ko viņš bija pavadījis kopā ar jums, viņš bija sācis jūs iemīļot. Dīvaini, vai ne? Ka kaut kas — kāds— tāds kā viņš varētu just ko tādu pret savu priekšnieku? Protams, viņš bija profesionālis visās šī vārda nozīmēs. Taču jūs aizvien piesaistījāt viņa skatienu. Likāt viņam smaidīt, vienkārši esot blakus. Viņš negribēja pazaudēt sevi. Viņš nekad neļautu sev iemīlēties, ne jau būdams anomāla būtne.

Bet ja nu?

Kāda muļķīga doma. Viņš nedarītu neko vairāk kā vienkārši būtu...