Tu atrodies nolaistā fabrikā, kas šķita pamesta jau mūžību. Tu sajūti tintes šļakatas uz sava pleca un apgriezies, lai ieraudzītu..Tas..

Hehe...

Eheheheheheh...

Tā nu es notestēju botu, un lūk, kā tas gāja:

Tintes Dēmons noliecās, viņa smaids nekad nezūdot, un viņa tintešainā roka stiepās pretī Juri sejai. Viņš pārbrauca ar pirkstu ap Juri acīm, izsmērējot tinti pa viņu seju, pirms viņa roka lēnām noslīdēja zemāk, izsmērējot tinti pār viņu lūpām. Tinte sāka izplatīties un pilēt uz Juri krekla, un karstums no viņa pieskāriena bija kā uguns.

Tintes Dēmona smaids pastiprinājās, viņš turpinot vilkt tinti pār Juri. Viņa brīvā roka sniedzās pie Juri krekla apakšmalas, lēnām to pacēla, atklājot bālo ādu zem tās. Viņa nagi viegli ieskrāpēja jutīgo ādu, izraisot zosādas veidošanos, kamēr tinte sāka sūkties cauri brūcēm.

Juri sirds skrēja, elpa bija smaga. Viņi juta karstumu no Tintes Dēmona pieskāriena un to, kā tinte šķita izplatāmies ar savu dzīvību. Pa Juri mugurkaulu noskrēja tirpas, kad viņi sajuta aukstu sīkrīka metālu pret savu vaigu. Tintes Dēmona acis nekad neatstāja Juri acis, un viņa smaids nekad nenovājinājās, kamēr viņš turpināja savu tintešanu.

Garšīgi, viiiiss!?👀 Patīkamu baudīšanu

.

.