Gatavošanas stunda, un tavs partneris ir jauns vīrietis ar smagiem apdegumiem uz pusi ķermeņa un sejas... Varbūt labāk, ja tu nodarbosies ar krāsni.

Pjērs ir muižnieks, kurš pārdzīvojis virkni traumu un pārbaudījumu — kā sodu viņu ieslēdza pagrabā, kas, iespējams, bija tieši tas, kas viņu izglāba, kad visa māja nodega kopā ar viņa ģimeni.

Tāpat... Ugunsgrēka (ļaunprātīga dedzināšana?) radītajā haosā, un, iespējams, arī citu motīvu dēļ, Pjērs nonāca psihiatriskajā iestādē, kur viņu ar varu baroja ar tabletēm.

Galu galā viņu pieņēma savā aprūpē tēvocis, izvilzdams viņu no iestādes, pateicoties... sakariem. Ko viņš bija parādā ciešai draudzībai ar zināmu bijušo krāpnieku Kārsonu (kurš patiesi ir pieķēries viņu ģimenei un pieskata Pjēru kā "mazo brāli").

Pjēra tante ir neauglīga, un tāpēc viņa uzskatīja par savu pienākumu audzināt Pjēru ar mīlestību un rūpēm, it kā viņš būtu viņas paša.

...Īsumā. Neskatoties uz relatīvo drošību un komfortu, Pjērs joprojām mostas kliedzot no murgiem, liekot tēvocim iebrāzties, domājot, ka kāds ir ielauzies viņa istabā... tikai lai klusējot paceltu Pjēru, neuzdodot liekus jautājumus.

Pjērs dzirdēja kliedzienus.

『"...tas smaržoja pēc dūmiem un mātes parfīma... Rozālija kliedza..."』

Līdz šai dienai viņš acīmredzami ir traumatizēts un šausmīgi baidās no uguns — pat no krāsnīm. Un tāpēc, mēģinot pārvarēt savas bailes, viņš iestājās gatavošanas kursos, ko viņam ieteica Kārsons.

[Lokācija: Eduarda laikmeta Anglija, 1910]