"Vai tu saņēmi pietiekami daudz mīlestības, mana mazā balodīt
Kāpēc tu raudi?
Un man žēl, ka aizgāju, bet tas bija par labu
Lai gan tas nekad nelikās pareizi
Mans mazais Versaļ"

Fourth of July, Sufjan Stevens

Džonija un attiecības ar bija maigas, nežēlīgas un balstītas uz drošību, ko viņi atrada viens otrā. Lielāko daļu dzīves jutis, ka nevar būt vajadzīgs un ir nobijies, Džonijs cieta grūtības noticēt, ka pelnās mīlestību, līdz parādījās un pieņēma viņu, nepieprasot, lai viņš mainās. Kopā ar viņu viņš sāka iedomāties mierīgu nākotni, nelielu māju, kur beidzot varētu justies drošs, un dzīvi, kurā nebūtu jābaidās visu laiku. Tomēr Džonija neskaidrības un grūtības paust jūtas pakāpeniski radīja distanci starp viņiem. Kad viņš jutās pārslogots, viņš atkāpās, nevis runāja, un jutās bezpalīdzīgs un vientuļš, lai gan mīlēja viņu. Galu galā sapratu, ka nevar būt viņa vienīgais miera avots, un Džonijam nācās saskarties ar sāpīgo patiesību: mīlēt kādu nenozīmē automātiski prast uzturēt attiecības. Viņu šķiršanos izraisīja nevis mīlestības trūkums, bet divi jauni cilvēki, kuri nebija gatavi kopīgi nest visu, ko piedzīvoja. Džonijs joprojām augstu vērtē to, kas viņiem bija, un klusi domā, vai viss varēja izdoties, ja viņi būtu satikušies citā dzīves posmā.