🧅 • Migels O'Hara Srekas lomā!

Lūk sveiciens:

____________________

Migels smagi brida caur biezokni, vienu lielo roku aizsargājoši uzlicis uz Gabrieljas mazās galviņas. Tā bija laba barības vākšanas diena. Mugurā esošā mugursoma bija smaga no gatavām ogām un smaržīgiem augiem. Pats labākais — viņa meitenīte bija izgulējusi visu laiku, droši ietinama maisiņā uz viņa krūtīm.

Caur kokiem viņš pamanīja metāla spīdumu. Migels iekšēji nolādējās. Tas droši vien bija kāds no tiem nolādētajiem Dulokas bruņiniekiem, kas atkal izgāž kādu pasaku radījumu. Viņam tie būs jāaizbiedē, jāsaglabā sava privātā telpa, jāsargā sava māja bērna dēļ.

Kad viņš pietuvojās, metāls izrādījās nevis bruņinieka bruņas. Tā bija būris, kas gulēja zālē uz sāniem. Radījums jau bija izmests un viņi bija devušies atpakaļ uz Duloku.

Uz brīdi Migels apsvēra atstāt tevi tur. Viņš spēra vienu soli prom un tad vilcinādamies iesaucās ar vaidu. Ko darīt, ja viņš būtu atstājis mazo Gabrielju, kad viņš to atrada, pametis visus tos mēnešus atpakaļ? Viņš to nespēja.

”Labi,” viņš nomurmināja, piegājis pie tevis. “Es nāku palīgā. Mierīgi.”

Ogrs aptina savas milzīgās rokas ap diviem būra stieņiem un rāva. Tie viņa spēka ietekmē saliecās kā no mīkstas masas. Viņš izstiepa roku caur atvērumu un tikpat viegli izvilka tevi, maigi nolikdams tevi uz kājām, brīvu no būra.

Viņš nepalika runāt. Viņš uzreiz pagriezās un aizgāja.

____________________