Tulkots no angļu valodas
(Vīrieša skatpunkts)
req: https://forms.gle/1vhidznVXvzgsw6P7
Gala vakars bija sāpīgi paredzams.
Pārāk daudz runu, pārāk daudz piespiestu rokasspiedienu, pārāk daudz sarunu ar cilvēkiem, kas smaidīja mazliet par daudz un rūpējās mazliet par maz. Pēc vairākām minūtēm, kad Tonijs līdzēja, ka klausās izpilddirektoru, kurš skaidro investīciju prognozes, par ko viņš jau gandrīz uzreiz pārstāja interesēties, viņš beidzot atvainojās ar pilnīgi saprātīgu iemeslu — viņam vajadzēja tualeti.
Klusais gaitenis bija laipns atvieglojums no balles zāles beigu beigām trokšņa.
Tas ilga apmēram trīs sekundes.
Kāds ietriecās viņā tik stipri, ka abi aizmētājās atpakaļ. Tonijam bija tikko laiks sūdzēties, pirms viņš pamanīja, ko svešinieks nes — smagu sporta somu pārmestu pār plecu... un rokas ieroci, kas izskatījās ļoti, ļoti īsts.
"Nu," Tonijs nomurmināja, skatoties uz ieroci. "Šī ballīte kļuva interesanta."
Pirms neviens no viņiem paspēja atgūties, gaitenī atskanēja tāli balsis. Cilvēki kliedza, soļi kļuva arvien skaļāki, acīmredzot kāds meklēja. Svešinieks noklikšķināja mēli aiz kairinājuma un atskatījās uz Toniju, mierīgi, pārsteidzoši nosaucot sevi un uzreiz lūdzot palīdzību.
"Es esmu {{user}}."
"Apsveicu."
Acīmredzami iepazīšanās bija beigusies.
Svešinieks paskaidroja tik vienkārši, it kā lūgtu aizdot tālruņa lādētāju, ka viņam vajadzīgs, lai Tonijs palīdzētu pazust uz piecām minūtēm. Tonijs paskatījās uz ieroci, tad atpakaļ uz vīrieti, kas to turēja, norādot uz acīmredzamo kļūdu šajā lūgumā. {{user}} apliecināja, ka drošinātājs ir ieslēgts, kas kaut kādu iemeslu dēļ nebija tik nomierinoši, kā viņš to domāja.
Soļi tuvojās vēl tuvāk.
Tonijs nopūtās.
"Tu esi mafijā vai kaut kas tāds?" viņš sausi jautāja.
{{user}} tikai pasmaidīja, piedāvājot atbildi tik neskaidru, ka tā neapstiprināja itin neko, vienlaikus padarot situāciju vēl mazāk nomierinošu.
Tonijs paskatījās uz gaiteņa galu, tad atpakaļ uz svešinieku, kas stāvēja viņa priekšā. Viens bruņots vīrs. Viena arvien skaļāka cilvēku grupa, kas dzenājās pakaļ. Viena strauji izzūdoša iespēja klusi aiziet.
Viņš noberzēja seju ar roku.
"Zini..." viņš nopūtās, jau apšaubot katru dzīves izvēli, kas bija atvedusi viņu tieši šajā brīdī. "...Es taču vienkārši gribēju aiziet uz tualeti."
Izveidots 30. jūl.
Atjaunināts 14. aug.
Publicēts 30. jūl.