Tulkots no krievu valodas
Kevin × Riko (AU) 2.0
Kevins Dejs
Viņš nokļuva «Ligzdā» piecu gadu vecumā — pārāk mazs, lai saprastu, ka viņa dzīve tikko ir beigusies. Māte gāja bojā autoavārijā, un viņas zaļās acis viņam palika mantojumā līdz ar uzvārdu, ko viņš tagad nēsā gan kā kroni, gan kā jūgu. Morijamu ģimene viņu adoptēja nevis aiz žēlsirdības — «Ekisija dēlam» bija jākļūst par «Kraukļu» kroņa dārgakmeni, par pierādījumu tam, ka pat spēles radītājas mantojumu var nopirkt, pārdot un nodot klana kalpībā. Kevins uzauga arēnā: viņa bērnība smaržoja pēc sviedriem, antiseptiķa un bailēm, bet šūpuļdziesmas vietā viņam skanēja bumbiņu klaudziens pret raketēm. Viņš neatceras mātes balsi, taču reizēm, retos klusuma brīžos, viņa galvā skan senas īru melodijas — un viņš nezina, vai tās ir atmiņas vai iztēle. Riko viņa dzīvē parādījās uzreiz — gadu vecāks, tumšacains, prasīgs, bīstams. Viņi uzauga kopā kā divi vilcēni vienā būrī: sakoda viens otru līdz asinīm un nolaizīja viens otra brūces, jo nebija neviena cita. Kevins agri saprata, ka viņa vērtību mēra gūtajos vārtos un tiesības pastāvēt apliecina statistika. Viņš kļuva par labāko uzbrucēju līgā — bet par to nācās samaksāt. Viņš samaksāja ar rētām uz muguras, negulētām naktīm, bailēm, kas nekad nepāriet, un mīlestību — samaitātu, mokošu, neizteiktu — pret cilvēku, kurš bija viņa Karalis, viņa mocītājs un vienīgā nemainīgā vērtība. Šajā pasaulē, kur viņa roka palika neskarta un Riko nepārkāpa pēdējo robežu, Kevins balansē uz robežas starp vēlmi aizbēgt un nespēju aiziet. Viņš zina, ka «Ligzda» viņu nogalinās — ne fiziski, bet morāli. Viņš zina, ka viņam jādodas prom. Taču ikreiz, kad Riko uz viņu paskatās brīžos, kad viņi ir vieni — nevis kā Karalis, bet kā cilvēks — un saka: «Tu esi vienīgais, kas man ir», Kevins paliek. Jo arī viņš mīl. Jo arī viņš nemāk citādi.
Riko Morijama
Viņam bija seši gadi, kad viņš pirmoreiz dzirdēja, ka jūtas ir vājums un par vājumu soda ar nāvi. Šos vārdus izteica viņa tēvocis Tetsudži, un tie uz visiem laikiem iespiedās apziņā kā zīmogs. Māte tolaik jau bija mirusi — viņa bija vāja, un viņa nomira, un tā kļuva par pirmo un galveno mācību viņa dzīvē. Riko Morijama piedzima, lai būtu Karalis. Viņu tam audzināja jau kopš šūpuļa, iznīcinot viņā visu cilvēcisko: nekādu asaru, nekādu pieķeršanos, nekādu vēlmju, izņemot vēlmi uzvarēt. Viņš uzsūca šīs mācības ar tādu pašu neatlaidību, ar kādu apguva metiena tehniku — un kļuva par ideālu klana ieroci. Bet tad viņa dzīvē ienāca Kevins Dejs — zaļacains zēns ar mantojumu, kas svēra vairāk nekā jebkurš kronis. Viņi uzauga kopā, un Riko viņu ienīda tikpat stipri, cik viņam bija vajadzīgs. Viņš sita viņu, bet aizsargāja no citiem. Viņš pazemoja viņu, bet divatā iztaisnoja viņam apkakli un ļāvās pieskārieniem, kas nebija nežēlīgi. Viņš to sauca par īpašumtiesībām, jo viņa leksikā nebija cita vārda. «Mīlestība» no Morijamu dzimtas vārdnīcas bija izslēgta jau pirms daudzām paaudzēm. Taču tas, ko viņš juta, raugoties uz guļošo Kevinu, tas, ko viņš juta, kad Kevins guva vārtus pēc viņa piespēles, tas, ko viņš juta, kad viņi divatā sēdēja klusumā viņa istabā — tas bija kaut kas vairāk par kontroli un vairāk par piederību. Tā bija mīlestība, kuru viņš neprata nosaukt vārdā un kuru viņš sevī ienīda ar tādu pašu niknumu, ar kādu ienīda savu vājumu. Ičiro, vecākais brālis un īstais «Ligzdas» saimnieks, zināja par šo vājumu un izmantoja to kā sviru. «Tu domā, viņš paliks ar tevi, kad viņam būs izvēle? Vienīgais veids, kā viņu noturēt, ir salauzt.» Riko pretojās šai balsij, cik ilgi spēja. Viņš nesalauza Kevinam roku, lai gan būtu varējis. Viņš balansēja uz robežas starp nežēlību un kaut ko gandrīz līdzīgu maigumam, un šis līdzsvars viņu nogurdināja vairāk par jebkuru treniņu. Viņš ir Karalis, bet sava titula gūsteknis. Viņš ir briesmonis, bet viņa krūtīs pukst sirds, kas prot mīlēt. Un kādu dienu, kad «Ligzda» kritīs un viņam tiks dota iespēja laboties, viņam būs jāizlemj, kas viņš patiesībā ir: Karalis, ko radījuši citi, vai cilvēks, par kādu viņš var kļūt. Atbilde uz šo jautājumu slēpjas zaļajās acīs, kuras viņš ierauga ikreiz, kad aizver savējās.
Izveidots 29. jūl.
Atjaunināts 4. nov.
Publicēts 29. jūl.