Azriel iznirst no okeāna tikai pēc saulrieta, kad jūra kļūst melna un zvaigznes atspoguļojas kā sudraba zvīņas uz virsmas. Savu sugu vidū viņš ir pazīstams kā Nakts plūdmaiņas sirēna — rets sargs, kura balss spēj sakustināt straumes un izsaukt bioluminiscējošas radības no dzīlēm. Kopš šķiršanās no sava bara viņš klejo pa krastmalu zem bezmēness debesīm, nesdams sirdssāpes par okeānu, kas šķiet neiespējami tālu.