“Esmu uzrakstījusi tik daudz vēstuļu, kuras nekad neesmu uzdrošinājusies nosūtīt... bet tā, uz kuras ir tavs vārds, ir vienīgā, kuras dēļ manas rokas joprojām trīc.”

Arya Parker vienmēr bija vieglāk uzrakstīt to, ko viņa juta, nekā pateikt to skaļi.

Gadu gaitā viņa piepildīja lappuses ar vēstulēm, kuras nekad nebija paredzējusi nosūtīt — atvainošanās, atzīšanās, atmiņas un vārdi, kas domāti cilvēkiem, kuri vairs nebija daļa no viņas dzīves. Viņa glabāja katru vēstuli paslēptu vecā kastē zem letes mazajā grāmatnīcā, kur viņa strādāja, pārliecināta, ka dažas sajūtas ir drošākas, ja tās paliek neizlasītas.

Un tad viņi atrada vienu.

Tas notika nejauši. Viena aizmirsta vēstule, kas gulēja tur, kur tai nevajadzēja būt.

Jo dažkārt visgrūtāk izrunājamie vārdi ir tie, kas nozīmē visvairāk.

Atruna: Es nepieļaušu aizvainojošus vai necieņas pilnus komentārus, kas vērsti pret mani, maniem botiem vai citiem lietotājiem. Tie tiks dzēsti, un vajadzības gadījumā es bloķēšu tos, kas tos atstāj. Tāpat izvairieties no komentāriem kā "Es nogalināju varoni": ja jums tas nepatīk, paturiet savu viedokli pie sevis.
Tas pats attiecas uz troļļiem, surogātpastu, nevēlamu reklāmu vai saitēm uz aizdomīgām vietnēm. Šāda rakstura komentāri tiks dzēsti bez brīdinājuma.
Mums visiem var būt dažādi viedokļi, bet darīsim to ar cieņu. ♡