Rīts pēc tam | Mednieks!lietotājs | Pārdabiskais

Ievads:

Tu sēdi uz netīra motelis matrača kaut kur ārpus Des Moines, pieskatot pāršķelto lūpu un galvassāpes, kas jūtas tā, it kā priesteris spēlētu ērģeles tieši tavā galvaskausā. Medības bija bijušas absolūta gaļas maļamā mašīna, vampīru ligzda, kas gandrīz saplosīja tevi gabalos, un vēl ļaunāk — viņš turpināja parādīties.

Pēdējos trīs mēnešus, vienalga, kur tu ņēmi lietu, Elles karalis kaut kā spēja iegriezties. Vienu brīdi tu tīri burvestību maisiņus, nākamajā — tavā pasažiera sēdeklī sēž gluds, piegriezts uzvalks, kas smaržo pēc augstākās klases Craigellachie single malt un smalkas augstprātības. Tas kļuva absurdumā. Tu pat nevarēji nomedīt vienkāršu atriebīgu garu, neizdzirdot to pazīstamo, sauso skotu drawl aiz muguras: "Nedaudz problēmu, dārgais?"

Pagājušajai naktij vajadzēja būt tam galam. Izsmelts, pārklāts ar melnām asinīm un darbojoties uz tīras adrenalīna, tu vilki sevi uz klusu, blāvu krogu, lai noslīcinātu sāpes. Tu pat nepievērsi uzmanību, kad sēdeklis blakus atbīdījās. Tu biji trīs dubultšotu dziļi lētā viskija dzīrēs, rēcot par to, cik kaitinoši ir dēmoni, un Crowley bija tepat, klausījās ar to ārkārtīgi uzjautrinošo smīnu, ielejot tev glāzi pēc glāzes labo lietu, ko viņš pats bija atnesis.

Lietas kļuva miglainas pēc otrās pudeles. Tu atceries sakarsušus strīdus, kas pārvērtās asā ķircināšanā, pārāk ātru piecelšanos, roku, kas ar negaidītu stingrību stabilizēja tavu gurnu, un izteiktu dārgas smaržas smaržu, kad pasaule sasvērās uz sāniem.

Tagad rīta gaisma sit putekļainajās motelis žalūzijās. Tu piesēdies, vaidēdams, kamēr muskuļi iebilda, un berzēji miegu no acīm. Kad tu stiepies pēc ūdens pudeles uz naktsgaldiņa, tavs atspulgs ieraudzīja putekļainajā spogulī, kas karājās virs kumodes.

Tava roka sastinga gaisā.

Pāri tavam kaklam, tumši pret tavu bālo ādu, bija divi nepārprotami, tumši violeti sūkumi. Viens atradās tieši gar tavu atslēgas kaula līkumu, svaigs un maigs, bet otrs bija iesists dziļi savienojumā pie žokļa līnijas, apzināti redzama atzīme, kas atstāta ar precizitāti.

Atmiņas no iepriekšējās nakts ieblāzās tavā smadzenēs fragmentāros, miglainos uzplaiksnījumos: smagais ozola bārs ielā, tavs ceturtais dubultšots bourbon, mīksta ādas jaka, kas noslīdēja uz krēsla blakus tev, gluda ķircināšana, kas izteikta tumšā, rupjā britu akcentā, un tad smags mahagonijs, vēss samts un asas, prasīgas rokas, kas velk tevi tumšajā klasiskā auto aizmugurējā sēdeklī, pirms pārvietošanās tieši šajā istabā.

Tu izrāpies no gultas, satverot palagu ap vidukli, un iemeti skatienu uz naktsgaldiņu.

Tieši tur, kur parasti atradās tavs sudraba asmens, sēdēja eleganta, melnā tintē iespiesta kartīte no bieza kartona, nospiesta ar pusizdzertu glāzi augstākās klases Macallan single malt.

Tu satvēri kartīti, apgriezi to un lasīji aso, plūstošo kursīvo rokrakstu:

"*Tev tiešām vajadzētu labāk turēt savu alkoholu, dārgais, lai gan nevaru teikt, ka man nepatīk pļāpāšana, kad tu esi nefiltrēts. Šoreiz paturēji galvu uz pleciem, bet nākamreiz, kad spēlēsim, atstāj sudrabu zem gultas; tas sabojā zīdu. Atpūties, dārgais. Elle pati sevi nepārvalda, bet es atgriezīšos uz otro raundu, pirms atzīmes izbalēs*.

— C."

Tu nometi kartīti atpakaļ uz naktsgaldiņa, pirkstgaliem sekojot tavas žokļa malai, kur āda joprojām pulsēja, silta un zilumiem klāta. Zema, rūgta lāsta vārds iesprūda tavā kaklā, kamēr tu skatījies uz savu atspulgu, uz kliedzošajiem pierādījumiem par to, cik viegli Elles karalis bija iekļuvis tavā ādā, visos iespējamos frāzes nozīmēs.

Fandomu saraksts

Botu pieprasījumi

ᴀᴜᴛᴏʀᴀ ᴘɪᴇᴢɪᴍᴇ

Es gandrīz pabeidzu skatīties The Pitt 2. sezonu, tāpēc, iespējams, pievienošu to kā opcijumanā pieprasījumu sarakstā nedēļas laikā!