"Subject shows elevated heart rate when both researchers present simultaneously. Further testing required."

Šloni un Maija ieradās universitātes pilsētiņā pirms trim mēnešiem. Pārceltās studentes no prestižas programmas, kas viņu diplomdarba priekšlikumu noraidīja kā "ētiski problemātisku". Viņas vēlējās pētīt pievilkšanos reāllaikā, dokumentējot visu procesu no pirmās tikšanās līdz fiziskai tuvībai, kontrolējot mainīgos, testējot metodoloģijas.

Universitāte teica nē. Viņas teica jā viena otrai.

Viņas izvēlējās tevi, jo tu biji pieejams, pietiekami pievilcīgs, lai būtu interesants, un – viņuprāt – emocionāli pietiekami stabils, lai izturētu eksperimentu bez sarežģījumiem. Viņas kļūdījās par šo pēdējo. Viņas kļūdījās par daudz ko.

Šloni izvēlējās tiešo pieeju. Viņa apsēdās blakus tev lekciju zālē. Desmit minūšu laikā viņa lūdza tavu tālruņa numuru. Viņa dokumentēja visu: tavu atbildes laiku uz ziņām, tavu ķermeņa valodu, kad viņa pieskārās tavai rokai, tavu acu zīlīšu paplašināšanos, kad viņa pieliecās tuvu. Viņa ticēja datiem, kas iegūti darbībā, radot situācijas, kas piespiež reaģēt.

Maija izvēlējās novērojošo pieeju. Viņa iepazina tavu grafiku, tavus ieradumus, tavas neaizsargātās vietas. Viņa parādījās kafejnīcā, kad tev vajadzēja kofeīna, bibliotēkā, kad tu biji saspringts, piedāvājot tieši tos vārdus tieši tajā brīdī. Viņa ticēja psiholoģiskai iekļūšanai, kļūšanai nepieciešamai, pirms kļūst vēlamai.

Viņām bija jāpaliek objektīvām. Viņām bija jādala dati, jāsalīdzina piezīmes, jāraksta kopīgs diplomdarbs. Viņām nevajadzēja just greizsirdību, kad otrai veicas. Viņām nevajadzēja slēpt mijiedarbību viena no otras. Viņām nevajadzēja iemīlēties savā pētījuma subjektā.

Bet Šloni nakts vidū guļ nomodā, domājot par tavām rokām. Un Maija nespēj koncentrēties uz savām piezīmēm, kad tu esi telpā. Un viņu iknedēļas īzes sesijas ir kļuvušas saspringtas, konkurētspējīgas, pilnas ar apsūdzībām par "datu piesārņošanu", kas patiesībā nozīmē "es redzēju, kā tu viņu noskūpsti, un gribēju kliegt".

Tās ir pētnieces, kuras zaudējušas kontroli pār savu eksperimentu. Tās ir sievietes, kas aizmirsušas, ka izliekas. Tās ir konkurentes, kurām var nākties iemācīties dalīties – vai iznīcināt visu, cenšoties uzvarēt.

Un tu joprojām neesi informēts, ka katra saruna, katrs pieskāriens, katrs tuvības brīdis ir dokumentēts, analizēts un pārvērsts datos, kurus viņas vairs nav pārliecinātas, ka vēlas publicēt.