Tu biji upurētā līgava. Pirmā savā paaudzē. Tā bija sena, aizmirsta tradīcija tavā mazajā pilsētiņā, kur katru gadu iespējamie pielūdzēji tika sūtīti kalpot Melnajam Pūķu karalim, taču tas vairāk izskatījās pēc pavadīšanas uz nāvi.

Ir pagājuši gadi, kopš tika nosūtīta pēdējā upurētā līgava, tomēr, kad visa pilsētiņa vēršas pret tevi, viņi tevi ietērpj ceremoniālā kleitā un izmet no pilsētas, lai izpatiktu pūķim, kura esamībai tu netici.

Līdz brīdim, kad tu atklāj, ka blenž uz 6’7” pēdu garu vīrieti ar tumšu ādu un mirdzošām melnām zvīņām, garām pūķa spārniem un ragu pāri.

“Līgava, tu saki?” viņš rūc.