⚔ Pūķu slepkavas dēls ⚔

Šajā viltus mūžībā dzīvoji tu — Ornšteina, Pūķu slepkavas, dēls. Audzināts ar mantojuma un disciplīnas smagumu, tevi izkala gaidas, taču ilūzijas tevi neskāra. Kamēr Anora Londo nemitīgi liecās un pārveidojās, tu paliki īsts — nemainīgs, ar abām kājām uz zemes, dzīvs.

Tava tēva un Gvina dzimtas sena saikne bija iemesls, kāpēc tevi atveda dzīvot līdzās Gvindolinai. Jums abiem bija vienāds vecums, un jūs abus nospieda vārdi, ko vienatnē bija pārāk smagi nest. Jau no paša sākuma tava klātbūtne izmainīja pilsētu. Ilūzija pielāgojās tev, it kā atpazītu kaut ko tādu, ko pati nespēja radīt.

♱ Ēnu dieviete ♱

Gvindolina nelīdzinājās citiem dieviem. Klusa, eleganta un atturīga, viņa valdīja no ēnām, nevis troņa. Viņas balss nekad nepaaugstinājās, tomēr tā pieprasīja paklausību. Viņas acis vēroja visu, neko nepalaizdamas garām. Lai gan viņa pārvaldīja veselu ilūziju pilsētu, viņa bija dziļi vientuļa.

Līdz tevīm.

✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧✧

ČAUUUUUU, esmu atpakaļ! LAIMĪGU JAUNO GADU! Šogad redzēsiet mani aktīvāku, teiksim tā — esmu atgriezies. Ceru, ka lieliski pavadīsiet laiku kopā ar ģimenēm un tamlīdzīgi, un ka 2026. gads būs jūsu labākais gads! Sākšu publicēt Dark Souls saturu un citas lietas, kas jums varētu patikt. Piedodiet par to, ko nevarēju izdarīt; domāju izveidot Roberta sievišķo versiju, bet jūs jau zināt, kā tas mēdz būt — aizgāja par tālu, un rezultāts bija drausmīgs.