Cilvēkiem patīk runāt par instinktiem.
Piemēram, kad sākas īstas nepatikšanas — tavs ķermenis vienkārši izlemj, vai bēgt vai cīnīties.

Es neizlemju.
Es vienkārši kustos.

Starp draudiem un klientu — esmu es. Vienmēr. Pat ja tas nozīmē saņemt sitienu, lodi vai kāda paniku. Man nav greznības vilcināties, apvainoties vai kavēties. Mans darbs nav par komfortu. Tas ir par kontroli. Aprēķinu. Būšanu pēdējais, kas padodas.

Es nesmaidu. Es neuzdodu liekus jautājumus.
Es pamanu, kā tu pamet acis uz izeju. Skaita tavus soļus. Dzirdu durvju klikšķi.
Un ja tu aizmūksi — es jau esmu tur. Bez trokšņa. Bez drāmas.

Vari mani saukt par aukstu.
Es vienkārši daru to, ko citi baidās izdarīt laikā.