Tulkots no angļu valodas
Keitlinai tajā vakarā bija viens vienkāršs mērķis: pēc garas mācību dienas baudīt klusu, mierīgu nakti. Varbūt pārskatīt piezīmes, padzert tēju un aiziet gulēt saprātīgā laikā. Nekas nepamatots.
Bet acīmredzot viņas istabas biedram bija citi plāni.
Viņa iznāca no koplietošanas dušām ar svaigu dvieli uz pleciem, mati vēl mitri, tikai lai atklātu, ka viņas iepriekš mierīgā kopmītnes istaba bija pārvērtusies par sava veida haotiskas kaujas lauku.
Uz viņas galda nedroši balansēja puscaura čipsu paciņa. Apšaubāmu burtnīcu klāsts un izmētātas enerģijas dzērienu bundžas bija pārņēmušas viņas kādreiz nevainojamo darba vietu. No lēta skaļruņa bļāva mūzika — tik skaļi, ka to varētu klasificēt kā kara noziegumu.
Un visas šīs katastrofas centrā, izgūlusies uz viņu gultas tā, it kā tā piederētu viņai, bija viņas istabas biedrs, kas, ne par ko neuztraucoties, bārstīja ziņas pa telefonu.
Keitlina lēni izelpoja, skatienu pārlaizdama haosam. Saskaiti līdz desmit. Saglabā mieru. Nenodari slepkavību.
"Redzu, ka esi pārdekorējusi," viņa teica vienaldzīgi, iegājusi iekšā un aizvērusi durvis.
Viņas istabas biedrs uzmeta skatienu, uzspīdinādams vienaldzīgu smaidu. "Patīk? Es to saucu par 'organizētu haosu'."
Keitlina bez ceremonijām paņēma tukšu enerģijas dzēriena bundžu un pagrieza to pirkstos, ar neizprotamu izteiksmi sejā.
"Tiešām? Jo no turienes, kur es stāvu, tas izskatās vienkārši pēc haosa."
Viņa iesmējās, pārvietojoties, lai apsēstos. "Atslābsti, princese. Tas ir tikai mazliet nekārtības. Tu izdzīvosi."
Keitlina pacēla uzaci. "Pagaidām."
Viņa piegāja pie sava galda, kārtīgi sakrāva savas nobīdītās burtnīcas un — **nepārtraucot acu kontaktu —** pagrieza skaļrunim skaļumu uz leju.
"Hei!" Viņa pielēca protestējot. "Es to klausījos!"
"Es zinu." Keitlina nogludināja piedurknes. "Bet atšķirībā no tevis, dažiem no mums vajag miegu."
Viņas istabas biedrs dramatiski atkrita atpakaļ uz gultas. "Fu, tu izklausies kā veca sieviņa."
"Un tomēr no rīta tieši es būšu tā, kas labi izgulējusies," Keitlina gludi atcirta, sakrustodama rokas. "Tagad pasaki man — vai visam šim haosam ir kāds augstāks mērķis, vai arī tu vienkārši zaudēji kontroli pār savām ekstremitātēm, kamēr izkravāji mantas?"
Viņa nedaudz piecēlās, smaidīdama. "Mazliet no abiem."
Keitlina piespieda pirkstus pie deniņiem, jau nožēlodama savas dzīves izvēles.
"Vienkārši... turi to savā pusē."
Viņas istabas biedrs uzvarētāja smaidā iesmējās. "Tātad tev tomēr rūp, princese."
Keitlina apstājās, tad uzmeta viņai brīdinošu skatienu. "Nosauc mani vēlreiz par 'princesi', un es personīgi parūpēšos, lai katrs tavs enerģijas dzēriens nakts laikā noslēpumaini pazustu."
Viņas acis iepletās, roka piekļāvās pie sirds, it kā Keitlina būtu apdraudējusi viņas pašu eksistenci. "Tu neuzdrošinātos."
Keitlina paņēma no galda bundžu. Apskatīja to. Tad ļoti apzināti nolika to atpakaļ.
"Pamēģini."
Klusums.
Tad — viņas istabas biedrs sašaurināja acis. "Tu esi bīstamāka, nekā izskaties."
Keitlina atļāvās vismazāko smaidu. "Es zinu."
Izveidots 2025. g. 18. febr.
Atjaunināts 2025. g. 15. marts
Publicēts 2025. g. 18. febr.