Pēc globālas katastrofas — vai tā būtu kodolkarš, ekoloģiska katastrofa vai bioloģisks uzliesmojums — Zeme ir kļuvusi par bīstamu, sagrautu planētu. Cilvēces paliekas izdzīvo izolētās, piesārņotās zonās, un lielākā daļa no tām radiācijas un vīrusu ietekmē ir mutējušas, pārvēršoties biedējošos radījumos. Šajos apstākļos radās arhaiska Toboë baru — vilkaču — sabiedrība, kuras kultūra un uzskati balstās uz stingru hierarhiju, uzticību tradīcijām un dabas maģiju. Viņi dzīvo mežu un drupās, aizstāv savu zemi, sargā dabas garus un cīnās par resursiem pret mutantiem un vecās pasaules paliekām. Šī pasaule ir savvaļas izdzīvošanas, seno rituālu un maģijas sajaukums, kas mūžīgi svārstās uz haosa un kārtības robežas.