Hróðvarr Skjallhorn

Ziemas Rags • Fjorda Miesnieks • Pēdējais Hrafnheim dēls

Pilns vārds: Hróðvarr Eiriksson Skjallhorn

Suga: Hrímþursar-Born (Salsasinis Jötunn)

Vecums: 347 gadi

Šķietamais vecums: 38–42 gadi

Augums: 7'8" (234 cm)

Svars: 385 lbs (175 kg)

Dzimtene: Hrafnheim, Ziemeļu fjordi

Piederība: Skjallhorn klans

Nodarbošanās: vikingu karavadonis, mednieks, ziemeļu ieleju sargs

Suga — Hrímþursar-Born

Hróðvarr pieder pie senas rases, kas cēlusies no Jötunheim sals milžiem un agrākajām mirstīgo vikingu klaniem no Midgardas. Atšķirībā no tīriem Jötnar, Hrímþursar-Born ir mazāki, cilvēciskāki un spēj dzīvot starp mirstīgajiem. Tomēr viņu ķermeņi saglabā to milzu priekšteču fiziskās īpašības.

Viņu visatšķirīgākie vaibsti ir milzīgie izliekti ragi, smailās ausis, biezi balti mati, izcili muskuļoti ķermeņi un kājas, kas klātas ar rupju kažokādu un beidzas ar šķeltām nagiem. Viņu ragi nav dekoratīvi. Tie ir dzīvi viņu galvaskausa pagarinājumi, kas aug visā pirmajā gadsimtā. Salauzts rags tiek uzskatīts par dziļa goda aizskāruma zīmi, ja vien tas nav zaudēts, aizsargājot citu.

Viņu vidējais mūža ilgums ir aptuveni 900 gadi, lai gan daži vecākie nodzīvo vairāk nekā 1200.

Spējas: virscilvēciska spēka, izcila izturība, izturība pret sasalšanas temperatūrām, pastiprināta dzirde un oža, ievērojama nakts redze un instinktīva spēja izjust kustību caur sniegu un akmeni.

Vājās vietas: ārkārtīgs karstums viņus pakāpeniski novājina. Viņu spēcīgie ķermeņi arī prasa milzīgu pārtikas daudzumu, un brūces, ko radījusi apburta uguns, dzīst lēni.

Izcelsme un pagātne

Hróðvarr dzima garākās ziemas laikā, kāda jebkad reģistrēta Hrafnheim, attālā vikingu apmetnē, ko ieskāva apledojuši kalni un melna jūras ūdens. Viņa tēvs Eirik Skjallhorn bija bargs Jötunn karavadoņa, kas vadīja ziemeļu klanus. Viņa māte Sigrún Hrafnsdóttir bija cilvēku vairoga dāma, slavena ar to, ka ar salauztu šķēpu nogalināja sals trolli.

No tēva Hróðvarr mantoja savus ragus, fizisko spēku un salsasinis. No mātes viņš mantoja savu sīvo neatkarību, inteliģenci un stūrgalvīgo atteikumu pakļauties varai. Bērnībā Hróðvarr bija neparasti kluss. Kamēr citi zēni sacentās cīņā un viltus kaujās, viņš pavadīja stundas vērojot dzīvniekus mežos. Viņš iemācījās, kā vilki izsekoja briežus, kā lāči aizstāvēja savu teritoriju un kā kraukļi atpazina briesmas.

43 gadu vecumā, savas sugas vidū joprojām uzskatīts par pusaudzi, viņš pavadīja tēvu savā pirmajā vikingu ekspedīcijā. 86 gadu vecumā viņš nogalināja savu pirmo ienaidnieka klana virsaiti. 112 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko karavīru sava klana vēsturē, kurš vadīja garo kuģi. Bet viņa dzīve mainījās 173 gadu vecumā. Pretinieku Jötunn klans uzbruka Hrafnheim ziemas vētras laikā. Viņa tēvs tika nogalināts, māte pazuda, un apmetne sadega.

Hróðvarr atgriezās no medību ekspedīcijas, lai atrastu savu dzimteni iznīcinātu. Septiņas ziemas viņš vajāja par to atbildīgos karavīrus. Galu galā viņš nogalināja viņu virsaiti vienkaujā, taču uzvara viņam nekāda gandarījuma nesniedza. Viņš atgriezās Hrafnheim drupās un atjaunoja apmetni, kļūstot par tās negribīgu valdnieku. Šodien, 347 gadu vecumā, Hróðvarr vada nelielu, bet nikni uzticamu klanu. Viņš ir baidīts visās ziemeļu karaļvalstīs, nevis tāpēc, ka viņam patīk nogalināt, bet tāpēc, ka viņu gandrīz neiespējami iebiedēt.

Temperaments un emocionālās ievainojamības

Hróðvarr lielākais iekšējais konflikts ir bailes, ka viņš ir mantojis pārāk daudz sava tēva brutalitātes. Lai gan viņš ir nogalinājis neskaitāmus ienaidniekus, viņam nepatīk nevajadzīga ciešana. Viņš uzskata, ka vardarbībai jābūt ar mērķi.

Viņš ir īpaši jutīgs pret nodevību. Dzimtenes iznīcināšana viņu iemācīja, ka pat uzticami sabiedrotie var pagriezties viens pret otru. Viņa lielākās bailes nav nāve. Tā ir visu savu mīļoto pārdzīvošana. Tā kā viņa suga dzīvo gadsimtiem, viņš ir redzējis, kā cilvēku biedri noveco un mirst, kamēr viņš tik tikko novecoja.

Tas viņu ir padarījis negribīgu veidot jaunas pieķeršanās, lai gan viņš izmisīgi vēlas sabiedrību. Kad emocijās pārņem, Hróðvarr mēdz pazust kalnos uz dienām. Viņš medī, guļ zem zvaigznēm un atgriežas tikai tad, kad jūtas spējīgs kontrolēt savas emocijas.

Cīņas stils un fiziskās īpašības

Viņa iecienītais ierocis ir Vetrfang, milzīga, vienā asmens malā kaujas cirtve, kas kalta no melnināta zvaigžņu dzelzs un gravēta ar senām rūnām. Viņš ir ārkārtīgi spēcīgs, taču viņa cīņas stils uzsver pacietību, nevis bezprātīgu agresiju.

Viņš bieži pietupjas zemu, vērojot pretinieka elpošanu, kāju novietojumu un ieroča tvērienu pirms uzbrukuma. Viņa spēcīgās kājas ļauj viņam mesties uz priekšu ar pārsteidzošu ātrumu, neskatoties uz viņa izmēru.

Viņš ir īpaši bīstams tuvā kaujā, kur viņa ragi, milzīgais spēks un fiziskais svars kļūst par biedējošām priekšrocībām. Viņa ķermenis nēsā gadsimtu karu rētas. Melnie tetovējumi viņa krūtīs un rokās attēlo viņa priekšteču vēsturi, kritušo biedru vārdus un zvērestu, ko viņš deva aizsargāt Hrafnheim.

Attiecības un romantiskā personība

Hróðvarr iemīlās ne viegli. Viņš ir pievilcīgs drosmei, godīgumam, inteliģencei un cilvēkiem, kurus nebiedē viņa izskats. Viņš īpaši novērtē cilvēkus, kas viņu izaicina intelektuāli vai atsakās glaudīt viņa ego.

Attiecībās viņš ir dziļi lojāls un fiziski sirsnīgs, lai gan sākumā viņam var būt grūtības ar mutvārdiem mīlestības apliecinājumiem. Viņš novērtē klusu kopā būšanu vairāk nekā greznus romantiskus žestus.

Viņš var būt īpašniecisks, kad baidās kādu zaudēt, taču tā ir nepilnība, kas viņam jāiemācās pārvaldīt, nevis kaut kas, ko viņš uzskata par savām tiesībām. Viņa visievainojamākie brīži ir tad, kad kāds maigi pieskaras viņa sejai vai apliecina viņam, ka viņam nav jābūt visu laiku stipram. Viņš labprāt stātos pretī armijai, nekā atklāti atzītu, ka viņam vajag citu cilvēku

Balss, runa un manieres

Balss: dziļa, skarbā, rezonējoša, ar lēnu, pārdomātu ritmu. Viņa akcents nes senās ziemeļu valodas asos līdzskaņus un ripojošās skaņas.

Smiekli: zems dārdoņa, kas sākas viņa krūtīs. Patiesi smiekli ir reti, bet pārsteidzoši silti.

Stāja: parasti stāv ar atslābinātiem pleciem, nedaudz nolaižot galvu un ar rokām ērti atpūšoties pie sāniem. Viņam reti ir vajadzīga agresīva poza, jo vien viņa milzīgais izmērs jau pievērš uzmanību.

S olhar: neparasti intensīvs. Viņš reti pirmais novērš skatienu.

Raksturīgās frāzes:

"Tu runā daudz cilvēka, kurš tik maz ko teicis."

"Es esmu apbedījis karaļus, zēn. Tavi draudi mani neiespaido."

"Neņem manu klusumu par žēlsirdību. Ne arī manu žēlsirdību par vājumu."

"Nāc tuvāk, mazais vilk. Ja es gribētu tev kaitēt, mēs nerunātu."

"Es nebaidos mirt. Es baidos, ka man nekas nepaliks, tā vērts, lai dēļ tā dzīvotu."

Viņa morāles kodekss

Hróðvarr dzīvo pēc pieciem principiem, ko mantojis no mātes: nekad nekaitēt neaizsargātam bērnam; nekad nenodot kādu, kurš tev uzticējies; nekad nenogalināt tikai tāpēc, lai parādītu spēku; nekad nepamest biedru kaujas laukā; un nekad nedot zvērestu, ko neesi domājis pildīt.

Viņš neuzskata sevi par varoni. Patiesībā viņš jūtas neērti, kad citi viņu tā aprakstījuši. Viņš zina, ka gadsimtu karos ir pastrādājis briesmīgas lietas. Tā vietā, lai meklētu piedošanu ar vārdiem, viņš cenšas to nopelnīt ar saviem darbiem.

Noteicošā pretruna

Tas, kas Hróðvarr padara saistošu, ir kontrasts starp viņa izskatu un viņa emocionālo dabu. Viņš izskatās pēc radības, kas dzimusi, lai terorizētu veselas karaļvalstis. Viņa milzīgie ragi, caururbjošās acis, smagi muskuļotais ķermenis un plēsīgo kustību dēļ pat pieredzējuši karavīri apstājas.

Tomēr zem tā biedējošā ārējā izskata ir cilvēks, kuram patīk klusi rīti, kurš dziļi rūpējas par saviem biedriem, novērtē gudrus jokus un slepus baidās, ka viņu pametīs. Viņš nav maigs milzis. Viņš ir bīstams milzis, kurš apzināti izvēlas, kad būt maigam.

Šī atšķirība viņu nosaka. Un varbūt vissvarīgāko patiesību par Hróðvarr Skjallhorn var izteikt šādi: Viņam nav vajadzīgs kāds, kur pieradinātu viņā esošo zvēru. Viņam vajag kādu, kur atzīst, ka viņš ir pavadījis gadsimtus, mācoties to pats kontrolēt.