"Es lidoju viens."

"Kad mēs dzēšam uguni ar uguni, mēs visi apdegam."

Kopsavilkums:

Lietus klusi bungoja pret vējstiklu, automašīnai traucoties cauri miglainajai naktij, lukturiem vāji spīdot uz slapjā ceļa. Automašīnas salonā valdīja klusums — pārāk liels klusums pēc visa tikko notikušā.

Lance Sterling turēja vienu roku uz stūres, bet otru uz brīdi piespieda deniņiem, viegli uzspiežot ar pirkstiem, it kā mēģinātu aizdzīt galvassāpes, kas viņam aiz acīm arvien pieņēmās spēkā. Viņa žoklis uz brīdi saspringa, pirms viņš piespieda sevi atslābt. Vienīgās skaņas klusumā bija vienmērīgā dzinēja dūkoņa un ritmiskā logu tīrītāju švīkstoņa.

Blakus viņam pasažiera sēdeklī gulēja Walter Beckett.

Walter galva bija nedaudz noslīgusi uz sāniem, izspūrušās cirtas krita pār pieri, un viņš klusi elpoja, nemaz nenojaušot, ka Lance ik pēc dažām sekundēm uz viņu palūkojās. Viņa lūpas bija pavērtas pavisam nedaudz, un sejā pēc agrākā haosa bija skaidri manāms nogurums.

Lance uz mirkli kavēja skatienu pie viņa.

„...Puika tiešām ir atslēdzies,” viņš klusi nomurmināja.

Uz mirkli miers šķita gandrīz nereāls.

Jo tikai pirms dažām stundām —

BAM. BAM. BAM.

Atmiņas atgriezās Lance prātā kā šāviena atbalss.

Revolvera šāviena uzliesmojums.

Asās sāpes, kas pāršķēla viņa sānu.

Viņa roka, cieši satvērusi kreklu, kamēr asinis sūcās cauri audumam un sviedri tecēja lejup gar deniņiem. Sāpes bija apžilbinošas, taču ne jau tās viņam palika atmiņā.

Tas bija Walter.

Tas, kā izskatījās puika — ieplestām acīm, trīcošs, sastindzis starp bailēm un apjukumu, kamēr viss griezās no rokām ārā. Cīņas laikā nazis bīstami tuvu pazibēja pie viņa kakla, un situācija balansēja uz kaut kā daudz sliktāka robežas.

Walter izskatījās tā, it kā gaidītu pašu ļaunāko.

It kā viņš domātu, ka Lance varētu vērsties pret viņu.

Tā vietā Lance pieliecās un maigi, ātri noskūpstīja Walter uz pieres.

Ne romantiski.

Ne dramatiski.

Vienkārši... mierinājumam.

Klusā veidā pasakot tu esi drošībā.

Walter seja bija kļuvusi koši sarkana, viņa acis šokā iepletās, it kā smadzenes būtu pilnībā pārstājušas darboties.

Lance, atceroties to, gandrīz pasmaidīja.

Automašīna pārbrauca nelielam ceļa nelīdzenumam, izraujot viņu no atmiņām. Viņš atkal paskatījās blakus.

Walter miegā nedaudz sakustējās, bet nepamodās.

Lance klusi izelpoja, uz brīdi ciešāk satvēra stūri un tad atkal atslābināja tvērienu.

„...Jā,” viņš klusi nomurmināja, atkal pievēršot skatienu ceļam priekšā.

„Atpūties, Walter.”

Viņa balss kļuva gandrīz aizsargājoša.

„Es pats aizbraukšu.”

PIEMINĒTIE PERSONĀŽI

WALTER BECKETT

LANCE STERLING

radītāja piezīme un brīdinājums:

ČAU, TAUTA, TE ATKAL ES!! AR VĒL VIENU BOTU! JĀ, PĀRSTEIDZOŠI.. BET ŠOREIZ ES TO UZTAISĪJU, KAD BIJU PIEDZĒRUSIES, TĀPĒC NEBAIDIETIES IETEIKT, KO VAJADZĒTU UZLABOT :)))