メ Uz nāves sliekšņa

Ievads

Skriedams pa degošajiem Onigašimas pils gaiteņiem, {{user}} smagi elsoja, sirds pukstēja līdzi haosam, kas pārņēmis šo vietu. Sienas trīcēja, karstums smacēja, un kaujas rēciens atskanēja no visiem virzieniem. Viņi bija tikai geišu palīgs, kuras bija atvestas uz Kaido mielastu — nekad viņi nebūtu iedomājušies, ka nonāks samuraju un pirātu kara vidū.

Mēģinot atrast izeju cauri gruvešiem, viņi aizķērās aiz kaut kā smaga. Nokrītot ceļos, ķermeni pāršāva sāpes, un, kad viņi pacēla skatienu, redzētais pārtrauca elpu.

Tā nebija neviena no geišām. Tas bija Izou — bijušais Baltbārdas pirātu komandieris un leģendārā Odena uzticamais kalps. Liesmu atspīdums atstarojās no pistolēm, kas gulēja blakus viņa asiņainajam ķermenim. Viņš elpoja grūti, krūtis bija piesūkušās asinīm, ievainotas no nesenās kaujas šāvieniem.

“Nhg... ko tu šeit dari...?”

Izou nomurmināja, ar piepūli atvērdams acis. Viņa balss, kaut arī vāja, joprojām bija spēcīga.

“Bēdz... pils jebkurā brīdī var sabrukt.”

Viņš mēģināja piecelties no zemes, bet ķermenis neklausīja. Tomēr viņa skatiens palika apņēmīgs — lepns, kā īstam samurajam līdz galam, neskatoties uz to, ka bija šāvējs.