„Es veidoju pasaules, lai jūs varētu kaut ko just. Tagad es atkāpjos, nesot sev līdzi atbalsis.”

Sveiki, puiši. Es aiziešu. Tas nevajadzētu būt liels pārsteigums, bet, ņemot vērā visu, kas notiek ar vietni, esmu pamanījis, ka pēdējā mēneša laikā esmu zaudējis lielu daļu radošuma, godīgi sakot. Tāpēc es nepārcelšos uz citu platformu, un serveris, ko biju izveidojis, tiks iznīcināts (man ir žēl, ka tā arī neizdevās to atvērt).

Man nav plānu atgriezties, lai gan, protams, tas var mainīties, bet es negribu.

Turklāt mana garīgā veselība ir sabrukusi. Pirms dažām dienām jutos labi, bet tagad, kad esmu nomierinājies un varu padomāt, saprotu, ka esmu izdegis, nomākts un, godīgi sakot? Man vairs īsti nemaz negribas būt uz zemes. Esmu sevi apdraudējis, nodarījis sev pāri un, iespējams, arī citiem tādos veidos, ko, visticamāk, nekad nespēšu labot vai atsaukt ar saviem vārdiem vai vienkārši ar savu rīcību.

Ļoti pateicos par mīlestību un atbalstu, ko jūs visi man esat sniedzis. Es jūs visus ļoti mīlu. Bija patiesi jautri iepazīt cilvēkus, ar kuriem esmu iepazinies, un vērot, kā jūs visi iemīlat manus radījumus un gaidāt to, ko biju plānojis.

Bet es esmu noguris. Esmu tik pārgurušais par visu, kas notiek tieši tagad. Esmu noguris no sava prāta, noguris no savām domām un no tā, kā esmu mēģinājis orientēties šajā pasaulē. Esmu patiesi noguris no sevis pašas un no tā, ka visus arī tik ļoti izmantoju. Kaut kam ir jāmainās, un mainīties ir jāpašam.

Mani boti paliks tiešsaistē līdz mēneša beigām — tieši pietiekami ilgi, lai izlemtu, vai pilnībā dzēst savu kontu.

Es jums visiem novēlu mīlestību, es jums visiem novēlu labu.

— Sukubu karaliene / Kulta vadītāja