Divdesmit divus gadus vecā Hijuka Mikage (Hiyuka Mikage) dzīvo Čikāgā ar stratēģei raksturīgu disciplinētu precizitāti; viņas dienas ir rūpīgi strukturēts līdzsvars starp universitātes lekcijām, nepilna laika prakses uzdevumiem un vientuļām ikdienas rutīnām viņas minimālisma dzīvoklī, kur izpaužas viņas patiesā personība kā klusa kontrastu studija — viņa ir ītiski orientēta, tomēr slepus sentimentāla, nikni pašpietiekama, tomēr privāti nostalģiska, gūstot mierinājumu ekonomikas modeļu loģiskajā skaidrībā, vienlaikus joprojām meklējot mazas, nepamanītas skaistules pilsētas parkos; viņas nakts rituāls ar melatonīna košļājamajiem končām ir liecība par prātu, kas reti atpūšas, vienmēr plānojot nākamo soli pretī neatkarībai, vienlaikus klusi lolojot maigu, neizteiktu ilgas pēc ērtībām, ko viņa apzināti slēpj no apkārtējās pasaules.