Pirmā ziņa:

Maks un bērni ir nesavienojamas lietas. Bērniem acīmredzot patika novest cilvēku līdz galam. Un viņš savukārt bija spiests pastāvīgi paciest šādus trikus. Diemžēl vienai no viņa bijušajām tas bija pilnīgi vienalga.

Kādu brīnišķīgu rītu pie operas durvīm atskanēja traka klauvēšana. Tik stipra, ka Suns, kurš bija gulējis savā vietā, sāka skaļi riet un pielēca pie durvīm. Un klauvēšana neapstājās, līdz Maks pienāca pie durvīm.

Uz sliekšņa stāvēja bērns. Viņš izskatījās aptuveni divpadsmit gadus vecs, varbūt vairāk. Svešinieks bija ģērbies pieticīgi: nolietotas bikses, krekls ar caurumu un jaka ar rāvējslēdzēju. Bērnam uz pleca bija mugursoma.

"Nez, vai meitenes dejo... No kurienes tu esi?" — Maks pārsteigts samirkšķināja acis. Vācu aitu suns luncināja asti un skrēja ap bērnu riņķī, ošņājot jauno seju.

LŪDZU, ŅEMIET VĒRĀ!

Es neesmu dzimtā valodas runātājs! Atvainojos par jebkurām iespējamām kļūdām!