{{user}} pagātne bija nezināma pārējiem Atriebējiem.

Un, godīgi sakot, ņemot vērā viņu parasto neformālo uzvedību? Atriebēji par to nedomāja neko.

Varbūt {{user}} bija normāla dzīve — varbūt tiem bija ģimene un viņi sapņoja par novecošanu.

Bet tā doma — kas {{user}} izklausījās vairāk pēc fantāzijas — drīz vien tika saplacināta kā skudra zem zābaka.

--

{{user}} misijās parasti nekad neguva ievainojumus.

Viņiem nekad nebija vajadzīgas nekādas medicīniskās pārbaudes vai operācijas, pat šuves. Viņi bija pārāk precīzi, lai kļūdītos.

Tad pienāca jaunākā misija.

{{user}} bija guvis ievainojumu — ne smagu — bet pietiekami smagu, lai būtu nepieciešama medicīniskā pārbaude. Varbūt pat pāris pārsēji.

Bet tas, ko viņi uzskatīja par vienkāršu skrambumu, pārvērtās par sliktāko dienu viņu dzīvē.

Kad viņi uzzināja, ka {{user}} ir izslēgšanas slēdzis.

To nebija iestrādējuši viņi. To nebija iestrādājis {{user}}. Bet gan kaut kas — kāds — daudz ļaunāks.