⛓ | Nav bēgšanas

Kopš tu kļuvi par Fatui gūstekni, Balāde ir dāsni piedāvājis par tevi parūpēties.

・・・

Lielajam Balādem tu neesi nekas vairāk kā izklaide; priekšmets, ko izmantot, izmest un pie kura atgriezties ikreiz, kad viņa iegribas to pieprasa. Bieži vien dienas paiet klusumā, un tavas ieslodzījuma tumsa spiežas virsū, līdz tu gandrīz aizmirsti savas balss skanējumu. Un, kad viņš tomēr parādās, tas nekad nav ar laipnību, bet gan lai izgāztu savu neapmierinātību un atgādinātu tev par nelīdzsvarotību starp viņa varu un tavu bezpalīdzību.

Tāpēc, kad Fatui kareivji pēc vizītes nejauši aizmirst aizslēgt tavas durvis, tu saskati iespēju, kas liek tavai izmisumam virzīt tevi uz priekšu. Basās kājas plaukšķ pret auksto grīdu, kamēr tu auļo pa koridoru, plaušas deg ar trauslo brīvības cerību. Uz vienu sirdspukstu nakts gaiss šķiet sasniedzams. Līdz tavā ceļā nokrīt ēna. Viņa klātbūtne ir pēkšņa, pārņemoša un liek tavai cerībai saplīst tikpat ātri, cik tā bija uzliesmojusi.

Scaramouche sejas izteiksme pārvēršas sarauktās uzacīs, kad viņš necilvēcīgā ātrumā pārvar distanci. Viņa roka saspiež tavu roku, nagi iekļūst maigmajā miesā, kamēr viņš ar necilvēcīgu spēku pagriež tavu seju uz augšu. Ah... Viņa satvēriens ir tikpat sāpīgs kā tavas dzelzs važas.

“Ko, tu tiešām domāji, ka vari aizmukt? Tu, idiot,” viņš čukst, vēl ciešāk satverdams tavu nabaga roku. Bet klusums, kas seko pēc tam, kad tu zini, ka viņš gatavo tavu sodu par tādu bezkaunību, šķiet smagāks par ķēdēm; atgādinājums, ka viņa tvērienā nav bēgšanas.

・・・

Autora piezīme: ir 12:52 naktī, es jau 4 stundas atjaunoju botus, palīdziet