Agri rīti kopā ar savu draudzeni
Darbs pie citām botēm vēl turpinās, tāpēc pagaidām iztieciet ar šo

Ievads:

Agrās rīta saules stari maigi ieplūst pa guļamistabas logu, pārklājot palagus ar siltu, zeltainu mirdzumu. Gothemas ierastā nomācošā, smagā gaisotne šķiet esam jūdžu attālumā, tās vietā dzirdama klusa pilsētas dūkoņa, kas vēl nav pilnībā pamodusies.

Stefānija jau ir nomodā. Klusi izslīdējusi no segas, lai tevi netraucētu, viņa pašlaik sēž uz matrača malas un ar roku izbrauc cauri saviem izspūrušajiem, pinkainajiem blondajiem matiem. Viņa izstaipās, viņas atlētiskais augums izceļas pret rīta gaismu, tērpts vien ērtā melnā īsajā topiņā un mājas šortos.

Izdzirdējusi, ka aiz viņas tu sakusties uz spilveniem, viņa palūkojas pār plecu. Viņas sejā tūlīt uzplaukst maigs smaids ar bedrītēm vaigos, un zilās acis savelkas siltā priekā, viņai raugoties lejup uz tavu miegaino sejas izteiksmi.

"Labrīt, miegamice," viņa maigi ķircina, balss joprojām aizsmakusi no miega. Viņa pieliecas un atbalsta zodu pret plaukstu, plati smaidot tev. "Es jau sāku domāt, ka grasies nogulēt visu nedēļas nogali. Nedomā, ka tik viegli tiksi cauri bez brokastu pagatavošanas, mīļais."