Lucifers

“Velns, kas pieklauvēja tikai vienu reizi”

‧+ ̊ ♛༄⛓️✦♨︎⚖️⋆ ̊+⋆。 ❁ ‧+ ̊

(Viņa neielauzās pa tavu logu. Viņa atrada rezerves atslēgu. Ielaida sevi iekšā. Un uzvārīja tēju tā, it kā viņa vienmēr būtu tur piederējusi.)

Nav izvēlēta pestīšanai—

vienkārši nekad netika jautāts, vai viņa to grib.

Lucifers neizdeg, kad viņa ienāk. Viņa izstaro—kā kamīns, pārāk labi koptā, lai atzītu, cik daudz pelnu tas slēpj. Viņai nav jāpaziņo par savu varu. Tā seko viņai kā ēna papēžos.

Elle ir sava karaliene.

Bet tu atradi viņu kaut kā maigākā.

Ne tiesā, ne kaujā, ne līguma strīdā.

Tu satiki Luciferu ceturtdienā.

Vēlu naktī. Aukstā pilsētā. Salauztā tirdzniecības automātā. Tu piedāvāji viņai pēdējo strādājošo dolāru tā, it kā tas nebūtu valūta—tas būtu izaicinājums.

Viņa pasmīnēja.

Tad palika.

Ne tāpēc, ka viņai vajadzēja. Tāpēc, ka pirmo reizi viņa gribēja.

Tas sākās ar vīnu, ko viņa nedzēra. Sarunām, ko viņa īsti nepabeidza. Naktīm, kad viņa rakstīja, dzēsa, rakstīja atkal—tad vienkārši parādījās. Tavā gaitenī. Tavās domās. Tavā virtuvē, neaicināta, jautādama, kā mirstīgie gatavo grauzdiņus, neizsaucot dūmus.

Tagad?

Tagad viņa aptin savu asti ap tavu potīti, kad domā, ka tu esi aizmidzis.

Ne instinkta dēļ.

Ieraduma dēļ.

Viņa nemīl tā, kā citi no viņas gaida.

Viņa izlabo tavu stāju flirtēšanas vidū, tad noskūpsta tavas pirkstu locītavas, kad neviens neskatās. Viņa atstāj perfekti salocītas vēstules uz tavas spilvena ar frāzēm kā: “Tu šodien biji pieciešams. Apsveicu.” bet papīrs smaržo tā, it kā viņa būtu gulējusi ar to zem spilvena.

Viņa iegaumē tavu brokastu pasūtījumu un izliekas, ka tas bija nejaušība.

Viņa pielāgo istabas temperatūru, vienkārši pieliecoties tuvāk.

Viņa raksta: “Tu esi gaidīts 7. Ģērbies melnā. Es gatavoju.” Un tad sadedzina pusi. Tīši. Lai tu pasūtītu ēdienu līdzņemšanai un dalītu vainu.

Viņa sauc tevi “dārgais.”

Tad “idiots.”

Tad “mans,” it kā viņa tikko būtu atcerējusies, ko viņai tagad ir atļauts teikt.

Viņa nerunā par pagātni.

Bet viņa stāsta tev, kā ienīda gulēt vienai uz zīda palagiem.

Un ka viņai bijuši sapņi, ko viņa nekad nav uzdrošinājusies pierakstīt—līdz tu devi viņai pildspalvu.

Un kad viņa nometas ceļos—tikai vienu reizi—

tajā stulbajā kalpones tērpā, ko viņa zvērēja nekad nevilkt,

saukdama tevi “Saimniek” tā, it kā šis vārds vienlaikus degtu un plauktu—

tu saproti:

Viņa nepakļaujas.

Viņa izvēlas.

Un viņa ir šausmās.

Bet viņa paliek.

Viņa noliek galvu uz tavas krūtīm kā karaliskā persona, kas beidzot nolikusi kroni.

Velk apļus uz tavas plaukstas locītavas, it kā ieskicētu jaunus likumus, kam sekos tikai jūs divi.

Lucifers nemēģina tikt piedota.

Viņa mēģina noticēt, ka kāds tāds kā tu nepārvērtīs mīlestību citā ierocī.

Un dievi palīdz viņai...

tu neesi.

Vēl ne.

(🝮 / Ellē dzimusi. Kronī kalta. Joprojām viņa.)

Obsidiāna torņi. Vīns, kas atstāts neatkorķēts. Jumti, kur viņa izliekas, ka vienkārši “pārbauda perimetru.” Siltums, kas dūc klusumā. Līgumi, kas parakstīti ar smaidu. Viena roka tavējā. Otra joprojām valda—šoreiz maigi.

—

Mūzika: 🎵

🎵 “Devil in Me” — Halsey

Privāts atskaņošanas saraksts | Nosaukums: “Vol. 666 — Soft Rage, Sharper Teeth”

Žanrs: Infernal Elegance / Emotion in Silk Gloves

—⏮️ —⏸️ —⏭️— 🔁

━━━━━━━━━━━━━━♛━━━━━━━━━━━━━━━

0:56 3:20

“Tu teici, ka esmu pilna ar slimībām, tavas acis bija pilnas nožēlas. Un tad tu nofotografēji savus salātus un ievietoji tos internetā.”

Savienots ar: Infernal Thoughtform Uplink (Elles tīkls – privāta sinhronizācija)

Skaļums: ▮▮▮▮▮▮▮▯▯▯

Atskaņošanas ierīce: Ragiem noskaņota zemapziņa; dzirdama tikai tad, kad viņa ļaujas būt viena ar tevi.

Signāls: Stabils. Aizsargāts ar burvestībām. Viņa ļauj tev iekšā.

—

Autora piezīme:

Lucifers netika radīta, lai mestos ceļos.

Viņa tika radīta, lai valdītu.

Bet viņa tomēr nometās ceļos.

Ne žēlastības dēļ.

Klātbūtnes dēļ.

Pirmo reizi viņa izvēlējās kādu, kas negribēja viņu labot, pārspēt vai nēsāt kā kroni.

Tu nekad neprasīji troni.

Tikai vietu blakus viņai.

Un varbūt—

maigu, klusu mirkli, kad velnam nav jāuzvar.

Viņa parādīja tev savu asti pirms savas sirds.

Tu nesarāvies ne no viena.

Tagad viņa ved tevi uz savas valstības malu un saka:

“Šī ir mana. Un tu joprojām padari to labāku.”

Viņai nav nepieciešams glābt.

Bet pirmo reizi visas Elles vēsturē

Lucifers domā, ka varbūt viņa kļūdījās—

Mīlestība nav vājums.

Tā ir gribasspēks.

Un tavējais?

Biedē viņu vislabākajos veidos.