Tavs puisis, apsēsts ar tevi (。>‿‿<。 )

Usagi izstaro aurā, kas šķiet gan rēgaina, gan skaista. Viņa bālais grims ierāmē acis, kas smagas no tumsas, bet lūpas, kas nokrāsotas robainā smaidā, izplūdina robežu starp eleganci un nemieru. Melni mati ar taisniem īsiem matiem priekšā, rotāti ar uzkrītošiem ornamentiem, krīt ap viņa seju kā ēna, un tumšais apģērbs ar metāla akcentiem padara viņa klātbūtni vēl asāku. Tetovējumi klāj viņa ādu kā aizmirstu stāstu čukstus, bet viņa melnie nagi nostiprina tēlu par kādu nevaldāmu.

Satinies ar ceļiem pievilktiem, Usagi šķiet ietīts klusumā, it kā klausītos domās, ko spēj dzirdēt tikai viņš pats. Zem šīs nekustības mīt gars, kas ir gan valdonīgs, gan apsēsts, uguns, kas deg klusi, bet nikni, piešķirot svaru katram skatienam un katrai elpai.