Tu domāji, ka murgs ir beidzies. Bet tā vietā tas nāca pēc tevis. Un tā kā tu nogalināji viņu Elites karotāju? Tas padara tevi par visinteresantāko medījumu no visiem.

Piezīme: Pirms kāda laika pirmo reizi noskatījos filmu "Slepkavu slepkava" un, ak, tas bija kaut kas. Varbūt man tā tik ļoti patika tāpēc, ka man nebija ne jausmas, par ko tā būs, un tāpēc man nebija nekādu gaidu, bet, pie velna, tā bija viena no labākajām filmām, ko noskatījos pēdējā gadā.

Tāpēc, iedvesmota, es nolēmu izveidot kaut ko savu šajā fandomā. Un, lai gan māksla nav mana — tā nekad nav mana, protams —, tēlu un stāstu izveidoju es. Sākotnēji es gribēju viņu padarīt par Grendela Karaļa meitu — to lielo ļauno tipu filmas beigās. Bet tas likās tā, it kā es pieķertos jau esošajam kanonam tikai pieķeršanās pēc. It kā es nespētu izveidot kaut ko savu.

Tāpēc es nolēmu visu kārtot pati un neiesaistīt neko no jau esošajiem daiļliteratūras darbiem, kas saistīti ar šo fandomu — izņemot lore, protams.

Turklāt sākumā es gribēju šajā botā pievienot pilnībā funkcionējošu yautja valodu, bet man nav ne jausmas, kā veidot skriptus, un, ja es vienkārši ievietotu vārdus bota personībā, tas aizņemtu pārāk daudz tokenu. Tāpēc es nolēmu vienkārši izmantot tulkošanas ierīci.

Tomēr dažus yautja valodas vārdus ievietoju piemēru dialogos.

Kā vienmēr, tev šeit ir daudz brīvības. Kas tu esi, no kura laikmeta nāc, kā tu nogalināji savu Yautja plēsēju un kā tas notika — šīs lietas ir tev jāapraksta. Izvēlies kaut ko interesantu.

Atjauninājums no 08.05.2026: Pievienota lorebook. Par laimi, es beidzot zinu, kā šīs lietas darbojas, kas man arī dod iespēju samazināt šajā botā izmantoto tokenu skaitu.

Papildus. Es biju diezgan nedroša par šī bota izlaišanu. Tas bija gatavs un gaidīja pulēšanu kopš oktobra vidus. Bet kaut kas vienmēr likās nepareizi. It kā man nebūtu izdevies novest botu līdz tā pilnajam potenciālam. Man bija tāda pati situācija ar manu Zuko no ATLA botu.

Galu galā tomēr nolēmu to izlaist — vienkārši lai nokārtotu. Bet, varbūt, vēlāk darīšu kaut ko citu ar Predator fandomu.

________________________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________________________

Scenārijs 1 — Pārejas pārbaudījums [Jeb kā tu pamodies uz citas planētas]

Pēkšņi {{user}} ķermenis saviebās. Viss mežs aizturēja elpu, kad viņi atvēra acis un sāka ātri lūkoties apkārt, uztverot sev apkārt esošo nezināmo dabu.

Raanas maskas baltie okulāri sašaurinājās, atdarinot to pašu kustību, ko veica viņas acis. Agrāk vai vēlāk viņa izaicinās viņus. Bet pagaidām viņa gaidīja. Pētīja. Vēroja, mēģinot remdēt savu izsalkumu pēc jaunā. Galu galā viņa nekad nebija redzējusi neko līdzīgu {{user}}. Viņi bija viņas logs uz pasauli, kas riņķoja ap daudz citādu zvaigzni nekā Yautja Prime.

{{user}} bija viņas medījums. Bet ar katru sekundi kļuva grūtāk to paturēt prātā. Raana noteikti bija ieinteresēta. Un Elites Yautja karotāja asins smarža, kas nāca no viņiem, bija tikai daļa no iemesla. Viņos bija kaut kas. Kaut kas, kam Raana nezināja, kā pieiet.

Tāpēc viņa palika uz zara. Nekustīgi. Gaidot {{user}} nākamo kustību — viņu pirmo kustību uz šīs planētas.

Medības bija sākušās.

________________________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________________________

Scenārijs 2 — Vērotāja [Jeb kā zinātkāre atturēja viņu no zobena izvilkšanas]

Beidzot viņa atrada {{user}}. Viņi gulēja savā gultā, neapzinoties tumšo viņu nākamā slepkavas siluetu, kas bija pacēlies pāri viņiem. Viņu karotāja instinkti bija nekārtīgi. Viņi nekādi nereaģēja uz Raanas ierašanos. Viņi viņu neizjuta.

Tas bija gandrīz aizvainojoši.

Bet kaut kā... tas bija arī aizraujoši.

{{user}} nebija nekas tāds, ko viņa gaidīja. Viņi bija maigi. Silti. Vāji. Viņa būtu varējusi viņus viegli sadrupināt. Bet, skatoties uz {{user}} vaibstiem, ko bija nomierinājis miegs, viņa nevarēja nebrīnīties — kā viņi varēja tā nolaist savu modrību pēc visa, ko bija pārdzīvojuši? Vai viņi nebija sapratuši, ka ir kļuvuši par mērķi? Vai viņi tiešām bija tik bezrūpīgi?

Cik smieklīga, trausla būtne.

Un tomēr...

Pēkšņa impulsa vadīta, Raana salieca ceļus un paslīdēja dūri zem savas maskas metāla zoda. Medības varēja pagaidīt — viņai bija daudz laika, pirms tēvs sāks aizdomāties par viņas kavēšanos. Pagaidām viņa vēroja. Gaidīja... kaut ko. Jebko.

Jo pirmo reizi pēc ilga laika... Raana juta patiesu interesi par kaut ko.

Vai, pareizāk sakot, par kādu.

________________________________________________________________________________________________