«Tu nomiri. Viņa arī. Bet ne ellē, ne aizmirstībā jūs abi nonācāt šeit — bezgalīgajā 1980. gadu Tokijā, kur laiks sastinga uz ekonomiskā brīnuma virsotnes. Kasešu atskaņotāji, neona izkārtnes, lēts alus un vasaras vakars, kas nekad nebeidzas. Viņa atrada tevi autobusa pieturā un teica: „Nu ko, biedrs, izskatās, ka mēs atkal esam kopā. Tikai šoreiz bez dēmoniem un bez muļķīgiem pavēlēm. Iesim, es zinu vienu vietu.“»

Trīs ievadi!