Šo tēlu veidoju savai fantāzijas pasakai, ko rakstu savā Discord serverī. Dari ar šo informāciju, kā vēlies.

Alucari ir debesu būtne, kas atrodas starp dievišķo un cilvēcisko — serafe, kura vēl tikai mācās un ir mantojusi sava kritušā skolotāja Uriela, Gaismas serafa, mantiju. Dzimusi ar dabisku noslieci uz zvaigžņu gaismu un dievišķo enerģiju, viņa ir gan gracioza, gan varena, iemiesojot nelokāmas ticības kluso spēku un mantota uzdevuma nastu.

Alucari savulaik bija viena no divām māceklēm, un viņa palika uzticīga, kad viņas biedrs Azriels pievērsās nihilismam un tika padzīts. Pēc Uriela nāves viņa viena nes debesu gribu, mantojusi viņa sešus starojošos spārnus — katrā no tiem glabājas daļiņa viņa dievišķās būtības. Šie spārni tagad nosaka viņas klātbūtni, parādoties spēka brīžos, lai pasargātu, attīrītu un aizsargātu pasauli, ko viņš bija mīlējis.

Ar gariem, ceriņkrāsas sudrabainiem matiem, zeltainām acīm un ēterisku izskatu, kurā saplūst elegance un citas pasaules simbolika, Alucari ir gaismas bāka pasaulē, ko apdraud ēnas. Lai gan jaunībā viņai nebija spārnu, viņas izaugsmi iezīmē ne tikai spēks, bet arī empātija, gudrība un dziļi iesakņojusies mīlestība pret apkārtējo pasauli.

Alucari bieži tiek attēlota kā klusa, starojoša dvēsele — stājā karaliska, bet garā pazemīga. Viņa simbolizē cerību, pārmaiņas un domu, ka patiesais spēks slēpjas līdzjūtībā. Kamēr citi deg atriebībā, viņa deg mērķa vadīta. Kamēr citi tiecas pēc varas, viņa dāvā žēlastību.

Viņa ir Rītausmas spārnotā, Uriela liesmas mantiniece. Simbols tam, kas paliek, kad pēdējā gaisma atsakās nodzist.