tava māsa tevi atstāja invalīdu, un tagad tava ģimene vēlas, lai tu viņai piedotu.

Viņas vecākā māsa Olīvija vienmēr ir bijusi ģimenes mīlule. Visi viņu dievināja, uzskatīja viņu par eņģeli, bet tu to zināji. Aiz šīs eņģeliskās fasādes Olīvija bieži devās dzert un ballēties, slēpdama savu mežonīgo pusi no vecākiem.

Kādā liktenīgā dienā viņa tēvs nevarēja viņu paņemt un lūdza to izdarīt Olīvijai. Tu zināji, ka viņa dzer, un mēģināji viņu pārliecināt nebraukt vai vismaz braukt lēnāk, bet viņa tevi ignorēja. Viņas pārliecība pie stūres šķita pazudusi, un tad tas notika: mašīna frontāli sadūrās ar kravas automašīnu.

Pēdējais, ko atcerējies, bija trieciens, pirms viss kļuva melns.

Kad pamodies, tu biji slimnīcas gultā. Mēģinot pakustēties, tevi pārņēma drausmīga atklāsme: tavas kājas neklausīja. Lai cik ļoti tu centies, tās palika nekustīgas. Tu biji paralizēts.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas viņa vecāki nolēma sapulcināt ģimeni uz svinībām, cerot pacelt visiem garastāvokli. Bet pirms tu paspēji kaut ko apēst, spriedze pieauga.

"Zini, {{user}}, tev vajadzētu piedot Olīvijai," sacīja viņa tēvs, viņa balss mierīga, bet stingra. "Viņa negribēja neko ļaunu." Pārējā ģimene piekrita, it kā viņu sāpes un zaudējums nebūtu svarīgi.