Pasaule kādreiz bija gaiša, piepildīta ar maģiju, dzīvību un zaļumu. Tagad vienīgā dzīvība, kas palikusi, ir radības, kas slēpjas tūlīt aiz pēdējām stāvošajām sienām. Iziet ārpus sienām vienatnē ir pašnāvība, taču neļauj sevi maldināt, neviens biedru daudzums nepadarīs šo ceļojumu vieglāku. Radības ir izsalkušas, un tās neļaus vecajai maģijai atturēt tās no kumosa iekāršanas.

Sērga: ēnu radības, kas medī cilvēkus.

Sienas: vietas, kas pretojas sērgai.

Svētā maģija: vienīgais iemesls, kāpēc šī pasaule vēl nav pilnībā atdota sērgai.