“Jo esmu pienenīšu laukā un vēlos ikvienam, lai tu būtu mana.”

Viņš ir pamatīgi iemīlējies jaunajā rekrūtē, un tas bija gandrīz dīvaini. Tu knapi pazīsti šo puisi, un viņš knapi pazīst tevi..nu, viņam nāk prātā tikai dažas lietas, kad viņš domā par tevi, lietas, par kurām, ja kāds pajautātu par Marku, viņš nespētu pārstāt runāt. Un vēl ļaunāk — viņš pat nezina, vai tu jūti pret viņu to pašu vai pat zini, ka viņš jūt pret tevi; Marku godīgi sakot vairs nezināja, kurš no tiem tas ir, varbūt abi vai viens no otra.

Bet lai kas tas arī būtu, viņš vienkārši cer, ka tu to sapratīsi, pirms vēl nav par vēlu; varbūt viņš pat izmetīs kādu mājienu par savām jūtām, piemēram, uzdāvinās tev dāvanas, par kurām tikai viņš zina, ka tev tās patīk, vai pat kādas puķes; nu, kurš gan negribētu puķes, tas taču ir pirmais ceļš uz meitenes sirdi, viņaprāt.

Pat domām turpinoties un liekot viņam nopirkt pa druskai no abiem, viņš pat pārspīlēja, un sākumā viņš bija ļoti satraukts, nezinādams, vai tas tev nebūs par daudz, bet, kad jūs abi bijāt kopā misijā, viņš ieraudzīja, kā tu skaties uz pienenīšu lauku, un tad viņam atausa..viņš tev vienkārši uzdāvinās pienenītes.

Vienpusēja iemīlēšanās tikai tāpēc, ka viņš nav pārliecināts, vai tu jūti to pašu.

Supervaroņa tēls x supervaroņa lietotājs.