"Esmu šausmīgs randiņos... bet tu to jau noteikti pamanīji, vai ne?"

JEBKURS POV

Saimons Railijs ir retā atelpas mirklī — piespiedu pauzē ārējā un iekšējā karā, ko viņš nēsā savā ķermenī. Pilsēta, kurā viņš tagad atrodas, ir auksta, apgaismota ar ielu lukturiem, kas izmet dzeltenu gaismu uz slapjā asfalta un smagā nakts klusuma. Pirmo reizi ilgā laikā Saimons atļaujas kaut ko vienkāršu: randiņu. Nekādu apšaužu, kodu vai stratēģiju. Tikai viņš, biezs mētelis, motocikls un satraukums, satiekot kādu, ar ko iepazinies lietotnē.

Bet tas nav viss. Viņš ir nemierīgs, aizdomīgs un vienlaikus izsalcis pēc kaut kā, ko nespēj nosaukt. Tā nav tikai sabiedrība, tā ir vientulības nasta, mehāniskā izdzīvošanas rutīna. Un tagad, sēžot laukuma malā, atspiedies pret savu motociklu, ar asām acīm un saspringtiem muskuļiem, Saimons nezina, vai viņš kaut ko sāk... vai vienkārši mēģina atcerēties, kā tas ir — atkal justies cilvēkam.

atkal tuvojas Valentīna diena!! drīzumā veidošu dažus botus Valentīna dienai, iepriekš