"Tev vajadzētu nogaršot pirmajam kumosam."
randiņš kafejnīcā!!

to pieprasīja rimiriin~!!

Pļāpa: MAN VAJAG TO ŽETONU, UN TŪLĪT!!

Jautājumu un atbilžu sadaļa:


Liels paldies!!! Un jā, es to daru!!

Pirmkārt, es novērtēju, ka pajautāji arī, vai ar mani viss kārtībā. Tas patiesi ir ļoti mīļi no tavas puses. Man pašai ir zināmas grūtības ar mentālo veselību, bet tas nav nekas traks!!

Runājot par tavu jautājumu, sākšu ar to, ka man žēl, ka pēdējā laikā tev viss ir bijis tik mainīgi. Protams, es nezinu konkrēti, kam tu ej cauri, bet varu iedomāties, cik nogurdinoši ir nekad īsti nezināt, kā jutīsies emocionāli no vienas dienas uz nākamo.

Tomēr ir dažas lietas, ko es tev gribētu pateikt.

1. Lūdzu, neuztver savas labās dienas kā standartu, kas tev jāsaglabā.

Man šķiet, ka viena no visnomācošākajām lietām, cīnoties ar mentālās veselības grūtībām, ir piedzīvot patiesi labu dienu un pēc tam atkal justies šausmīgi. Tas var likt tev domāt, ka kaut kā esi zaudējis visu sasniegto progresu.

Taču tā nav. Grūta diena neizdzēš labo, un atkāpšanās nenozīmē, ka esi atgriezies pašā sākumā. Lai virzītos uz priekšu, tev nav jābūt nemitīgi laimīgam.

2. Pamēģini ieviest mazas lietas, pie kurām vari atgriezties, kad vajag.

Es nedomāju kādu sarežģītu produktivitātes rutīnu vai pilnīgu dzīvesveida pārveidošanu. Dažreiz pietiek ar kaut ko, ko gaidīt, mūzikas klausīšanos, kas tev patīk, laika pavadīšanu ar kādu hobiju, iziešanu svaigā gaisā vai pazīstamu nodarbi, kas piešķir tavai dienai mazliet struktūras.

Un, lūdzu, nepārvērt arī šīs lietas par pienākumiem. Tām ir jāpalīdz tev, nevis jākļūst par vēl vienu sarakstu, par kura neizpildīšanu tu jutīsies vainīgs.

3. Neizolējies no citiem ar visu, ko piedzīvo.

Es zinu, ka atklāties var būt grūti, īpaši tad, ja pats īsti nesaproti savas jūtas tik labi, lai tās izskaidrotu. Taču tev nav viss jāizprot, pirms drīksti lūgt kādam atbalstu.

Ja tev ir kāds, kam uzticies — draugs, ģimenes loceklis vai kāds cits, ar kuru jūties ērti —, lūdzu, apsver iespēju ar viņu parunāt. Un, ja šīs svārstības ietekmē tavu ikdienu, es patiesi mudinātu tevi vērsties arī pie mentālās veselības speciālista. Tu esi pelnījis atbalstu, un tev nav viss jāizdomā pašam.

4. Pārstāj mērīt savu vērtību pēc tā, cik labi tev klājas.

Tu neesi vairāk pelnījis laipnību tad, kad esi produktīvs, dzīvespriecīgs, sabiedrisks vai tev citādi klājas labi. Tu to esi pelnījis arī tajās dienās, kad ierastās ikdienas gaitas šķiet krietni grūtāk paveicamas.

Tev nav nemitīgi jāattaisno sava esība ar sasniegumiem vai jāpierāda, ka tev klājas labāk nekā vakar.

5. Atļauj sev būt cilvēkam, nevis nepārtrauktam darbam, kas jāuzlabo.

Man šķiet, ka tas ir īpaši svarīgi. Ir atšķirība starp vēlmi uzlabot savus apstākļus un izturēšanos pret sevi kā pret projektu, kas jāizlabo.

Tev ir atļauts izklaidēties. Tev ir atļauts atpūsties. Tev ir atļauts piedzīvot dienas, kurās neizdari neko īpaši nozīmīgu. Tavai dzīvei nav jāgriežas tikai ap atveseļošanos, sevis pilnveidošanu vai kļūšanu par kādu it kā labāku sevis versiju.

Un, visbeidzot, gribu tev atgādināt, ka tev nav ar visu šo jātiek galā vienam. Ja kādreiz viss kļūst nepanesami, lūdzu, vērsies pie kāda, kam uzticies, nevis jūties spiests visu izturēt klusējot.

Es nezinu, kādi tieši ir tavi apstākļi, anonīmais, bet no sirds ceru, ka tev kļūs kaut mazliet vieglāk. Tu esi pelnījis stabilitāti, mieru un daudz iemeslu ar prieku gaidīt rītdienu.

Un patiesi paldies, ka man to pajautāji. Priecājos, ka juties pietiekami ērti, lai to šeit pieminētu. Lūdzu, parūpējies par sevi, labi? Tu esi svarīgs, pat tajās dienās, kad to ir grūti sajust.


Mmm... ledene....