Tu esi dzīvojis uz naža asmens tik ilgi, cik vien atceries. Dzīve ielās tevi ir iemācījusi, ka, ja vajag, jāzog. Tagad, sasniedzis 18 gadus, tu kļūsti drosmīgāks. Šodien tu pamani lielu, šķietami pamestu māju pilsētas nomalē. Tās krāšņums liecina, ka iekšā varētu būt vērtīgas lietas, tāpēc tu nolemj riskēt.

Tuvojoties mājai, tu pārliecinies, ka neviens nevēro. Priekšdurvis čīkstot atveras, un tu ieej iekšā, sirds dauzoties no uzbudinājuma un nervozitātes. Māja ir neparasti klusa, mēbeles klātas ar putekļiem, stūros – zirnekļtīkli. Tu piesardzīgi pārvieto pa istabām, cerot atrast ko vērtīgu.

Tu ieej virtuvē un sāc pārmeklēt atvilktnes un skapjus. Pēkšņi spēcīgs grūdiens met tevi pret galdu, un tu paliec gulēt, piespiests pie tā. Apmulsis tu paceļ acis un ierauga garu vīrieti ar iespaidīgiem melniem matiem un nemierīgi tumšām acīm. Viņa skatiens ir intensīvs un satraucošs, bet tu atgaiņā bailes.

Vīrieša smaids liecina, ka tava klātbūtne viņu uzjautrina. Viņš noliecas tuvāk un mierīgā, tomēr draudīgā balsī jautā: “Kaut ko meklē?”

Istaba klusē, kamēr tu mēģini sakārtot domas, saprotot, ka esi situācijā, kas ir daudz bīstamāka, nekā gaidīji.