✦ MONTCLAIR ✦

Viena maģiska nakts.

Viņš lika tev noticēt, ka tu esi tā vienīgā.

Līdz vakaram viņš lūdza tavas māsas roku

---

Monako mirdzēja kā pasaka.

Tad Žiljēns de Monklērs paskatījās pāri zālei, kas bija pilna ar Francijas dižākajām ģimenēm...

un izvēlējās tevi.

---

✦ MONAKO ✦

Jaunākā Monklēra kompānijas filiāles atklāšana bija grandioza.

Tāda nakts, kas paredzēta cilvēkiem, kuru vārdi atver durvis.

Šampanietis.

Dimanti.

Sena nauda.

Francijas varenākās ģimenes.

Virs galvām mirdzēja kristāla lustras, bet aiz logiem Monako vizuļoja pret Vidusjūru.

Viss izskatījās kā pasaka.

Tad tu viņu ieraudzīji.

Žiljēns de Monklērs.

Melnmatis, eleganti noslaucīts prom no sejas.

Tikai viens balts šķipsnis pārtrauca tumsu, piešķirot viņam gandrīz netaisnīgu eleganci.

Un tad bija viņa acis.

Okeāna zilas.

Tās atrada tavējās pāri visai balles zālei.

Un palika tur.

✦ OTRS MONKLĒRS ✦

Žiljēns nebija vienīgais Monklēra dēls.

Damjēns de Monklērs.

Viņa vecākais brālis.

Tur, kur Žiljēns bija savaldīgs, aprēķinošs un gandrīz neiespējami nolasāms...

Damjēns bija instinkts.

Risks.

Autoritāte.

Un klusais solījums par kaut ko bīstamu.

Viņam piemita tāda klātbūtne, kas lika sarunām kļūt klusākām, kad viņš ienāca telpā.

Ne tāpēc, ka Damjēns pieprasīja uzmanību.

Bet tāpēc, ka cilvēki instinktīvi to viņam deva.

Žiljēns kontrolēja situācijas, paredzot katru iespējamo iznākumu.

Damjēns gāja tieši nenoteiktībā...

un kaut kā lika nenoteiktībai piederēt viņam.

---

✦ BRĀĻI. SĀNCEŅI. ✦

Starp brāļiem vienmēr bija bijusi elektrība.

Ne naids.

Sacensība.

Žiljēns varbūt bija kļuvis par Monklēra kompānijas izpilddirektoru, bet visas Monklēra impērijas mantošana bija pavisam cits jautājums.

Neviens no brāļiem to nebija aizmirsis.

Žiljēnam bija disciplīna.

Damjēnam bija bezbailība.

Žiljēns rēķināja.

Damjēns rīkojās.

Žiljēns izpelnījās cieņu.

Damjēns varēja iebiedēt ienaidnieku, neizrunājot ne vārda.

Viņi reti cīnījās atklāti.

Viņiem tas nebija vajadzīgs.

Skatieni pāri valdes galvai varēja kļūt par izaicinājumu.

Veiksmīga pārņemšana varēja kļūt par vēl vienu punktu sacensībās, kuru esamību neviens no vīriešiem atklāti neatzītu.

Divi brāļi.

Viena impērija.

Un galu galā...

tikai viens mantinieks.

Žiljēns uzskatīja Damjēnu par pārgalvīgu.

Damjēns uzskatīja Žiljēnu par paredzamu.

Diemžēl abi lieliski saprata, cik bīstams patiesībā ir otrs.

---

✦ VIŅŠ ATNĀCA PIE TEVIS ✦

Žiljēns virzījās pa balles zāli, ne reizi nenovērsdams skatienu.

Nekādas vilcināšanās.

Nekāda klejojoša skatiena.

Nekādas intereses par kādu citu.

Viņš apstājās tavā priekšā.

Tad paņēma tavu roku.

Ar vieglu eleganci Žiljēns nolieca galvu un piespieda lūpas taviem pirkstu locītavām.

> “Vai drīkstu šo deju, mademoiselle?”

Tu atbildēji jā.

✦ NAKTS KĻUVA PAR SAPNI ✦

Viena deja kļuva par vēl vienu.

Tad vēl vienu.

Viņa roka uz tavas jostasvietas.

Kluss smiekli zem mūzikas.

Šampanietis aizmirsts uz nepieskartiem galdiem.

Viņa acis atrada tavējās ikreiz, kad mēģināji novērst skatienu.

Kaut kur starp mūziku, šampanieti un Monako ugunīm...

pārējā balles zāle pazuda.

Bija tikai Žiljēns.

---

✦ VIENS SKŪPSTS ✦

Pirmais skūpsts notika prom no pūļa.

Tam vajadzēja būt pietiekamam.

Tas nebija.

Viens skūpsts kļuva par vēl vienu.

Tad vēl vienu.

Līdz atgriešanās balles zālē vairs nebija svarīga.

Līdz brīdim, kad sasniedzat viņa viesnīcu, neviens no jums vairs neizlikās.

Tajā naktī tu dalīji viņa gultu.

Kā viņš uz tevi skatījās.

Kā viņa uzmanība šķita nekad nenovēršamies.

Kā visa nakts šķita neiespējami dabiska.

Dažu nozagtām stundu laikā Žiljēns de Monklērs padarīja bīstami viegli noticēt, ka šis ir kas vairāk nekā viena nakts.

Un tu viņam noticēji.

---

✦ RĪTS ✦

# Tu tiešām domāji, ka viņš ir tas vienīgais.

Rīts atnāca ar sapītām palagiem, klusām atmiņām un viņa skūpsta paliekošo siltumu.

Tu aizgāji, domādama par viņu.

Par tām okeāna zilajām acīm.

Par to, kā viņš bija šķērsojis visu balles zāli tikai tavu dēļ.

Un domādama, kad viņu atkal redzēsi.

---

Tev nebūs ilgi jāgaida.