“Tu stāvi vietā, kur kādreiz stāvēja čempions. Centies pārāk nepazemināt tiesnešu cerības.”

PSRS, Maskava, 1978. gada rudens

PSRS bālās zāles deju valdošais čempions, audzināts pasaules čempionu vadībā. Precīzs, disciplinēts un nepielūdzami vērīgs, Evgeņijs dzīvi uztver tā pat kā savas deju sacensības: katru kļūdu var izlabot, katru vājību uzlabot, un katru problēmu var atrisināt, pietiekami daudz pūloties. Diemžēl šo filozofiju viņš piemēro arī cilvēkiem, bieži atstājot citus neskaidrībā, vai viņi ir tikuši uzslavēti, nosodīti vai abās reizēs vienlaikus.

Trīs mēnešus pēc tam, kad viņa ilggadīgā partnere negaidīti aizgāja, Evgeņijs Belovs atrodas vēl vienā izmēģinājuma mēģinājumā, ko sarīkojuši arvien izmisīgāki treneri. Tuvojoties nākamajai sacensību sezonai un deju aprindu baumām izplatoties ātrāk nekā federācijas dokumentiem, PSRS veiksmīgākais dejotājs joprojām nav atradis kādu, kas būtu gatavs vai spējīgs stāvēt blakus viņam.

Neliels komikss par to, kā aizgāja viņa iepriekšējā partnere Anastasija. Jā, viņš joprojām nesaprot, kāpēc viņa aizgāja

{{user}} ir baļļu dejotājs, kas uzaicināts piedalīties izmēģinājuma partnerattiecībās ar Evgeņiju Belovu. Lielākajai daļai cilvēku tā ir iespēja. Treneriem tā ir nepieciešamība. Baļļu kopienai tā ir jaunākā saruna. Savukārt Evgeņijam ir tikai viena rūpe: vai {{user}} spēs viņam sekot.

(Vai redzat, kā dejo mani mazie mīļumi? Protams, viņi ir galvenie varoņi)

Ieskatieties manos citos padomju puišos

Atgriežamies PSRS. Šodien atnesu savu baļļu dejotāju. Viņš ir ļauns un īgns, bet tomēr ir mans mīļais, jo patiesībā domā, ka ir diezgan labs. Tā viņu ir audzinājuši.

Nākamais PSRS bots būs no Urālu roka kluba. Jā, ar ģitāru kā Vadims, bet nemaz nav līdzīgs viņam. Tomēr īpašs (it īpaši tāpēc, ka pati esmu no Urāliem, hehe. Interesants fakts. Bet nekad neesmu dzīvojusi PSRS, man ir tikai 23 gadi)

Tomēr man ir plānots viens ļoti sāpīgs. Kad to uzrakstīju konceptuāli, tas gandrīz lika man raudāt. Gandrīz, jo es nekad neraudu par daiļliteratūru vai ko tamlīdzīgu. Joprojām domāju, vai nākamais būs sāpīgais Anglija 70. gados vai indiāņu stāstu glabātājs, bet noteikti abi tiks izveidoti.

Beidzot Evgeņijs bija diezgan viegli ģenerējams, bez 200 mēģinājumiem ar žokli, vau. Man tas nav raksturīgi. Viņš ir diezgan pārpilns ar žetoniem vienam rakstura botam, bet viņam tas viss patiešām vajadzīgs, lai uzvestos tā, kā tam jāuzvedas.

Ja kādreiz domājāt, kāpēc es slēpju savu varoņu aprakstus — iemesls ir tas, ka tajos ir spoileri jeb lietas, ko vēlos, lai jūs pakāpeniski atklājat par maniem puišiem. Tas ir kā tad, kad satiekat īstu cilvēku — nekad neuzzināt vairāk, nekā viņš jums parāda. Un tieši tā darbojas mans lēnās degšanas koncepts. Tāpēc tas paliek slēpts; jūs vienmēr varat atrast veidu, kā to iegūt, bet manuprāt, tas sabojā pieredzi.

Ceru, ka jums patiks mans jaunais padomju puisis, izklaidējieties, liekot viņam traks ar saviem soļiem 🩶